Vairāk kā gadu vecs sapnis.

Es sapņoju par kādu cilvēku, kuru satiku tikai vienu reizi, kaut kur Jūrmalā, nakts vidū, tas notika sapnī. Es gāju pa kādu lielu ēku, līdz kādā telpā parādījās Armands Maizes Šķēle, viņš bija Spēka avots, no Druvas radies. viņš man teica, ka mani jau gaida nākamajā telpā, un atvēra durvis.
Nākamā telpa bija liela zāle, kurā cilvēki bija tērpti vakartērpos un sadalījušies par vairākiem bariņiem. Vienā zāles galā jauni vīrieši drūzmējās ap kādu vecu sievieti, kura sēdēja uz galda plaši papletusi kājas.
Puiši viens pēc otra meta ar šautriņām pa vecās sievietes kājstarpi, savukārt, viņa tos bez apstājas turpināja uzmundrināt un solīja uzvarētāju iepazīstināt ar sava neatkārtojamās tortes recepti.
Otrā zāles galā strīpainā bikini tērpies vīrs ar lielām uzskrullētām ūsām aicināja visus aplūkot sievieti ar dimanta cietiem krūtsgaliem.
"Sanāciet! Krūtsgali cieti kā dimants!" viņš aicināja visus un demonstrēja, kā uz sievietes krūtsgaliem viņš sagriež mazās sloksnēs stikla gabalus un keramikas flīzītes.
"Varat pats paraudzīt" viņš teica man "tikai uzmanīgi!"
Es centos uzmanīgi pieskarties krūtsgalam, tomēr sajutu spēcīgu dūrienu, es biju pieskaroties sagriezis roku. Te pieskrēja kāds izspūris rudmatains vīrietis un iemeta brūcē kukaini, kurš tūdaļ pat palīda zem manas ādas. Iesmējies kā vājprātīgs, rudais vīrs aizskrēja.
Kāds paķēra mani aiz elkoņa un pagriezies es pamanīju, ka tas ir kāds sirms neliela auguma tievs vīrelis tērpies nobružātā uzvalkā un treniņbiksēs.
"Tas bija kukaiņvīrs! lūdzu, neuztraucieties!" vecais vīrs teica. "Tev palīdzēs saldās spermas terapija, visus kukaiņus izdzīs no organisma." Vecais vīrs pagriezās ar muguru pret mani. Pēc dažām minūtēm viņš pasniedza man glāzīti ar baltu kokteili un lika izdzert. Es to izdzēru, garšoja pēc kaut kā salda. Pēkšņi no manis sāka līst ārā kukaiņi. viens pēc otra viņi līda ārā, caur brūci, caur pakaļu un urīnizvadkanālu, caur muti un caur acu plakstiņiem ārā nāca vairāki desmiti kukaiņu. Kad kukaiņi bija izgājuši no manis, es izdomāju doties prom no tās vietas. Izgāju pa durvīm ārā..
Tālāk man bija jāiet cauri gaitenim. Gaiteņa vienā pusē sēdēja kāds jauns cilvēks, kurš visu laiku ņēma no zem galda paslēptas kastes kāmjus un meta pret pretējo sienu tā, ka āsinis pašķīda uz visām pusēm.
Pēc katra metiena viņš kaut ko atzīmēja bloknotā un parēķināja ar kalkulatoru.
Es apstājos un gribēju redzēt, kas notiks ar nākamo kāmi. Jaunais cilvēks uz mani pārmetoši paskatījās, es sapratu, ka traucēju viņam strādāt, tāpēc devos tālāk.
Es turpināju iet, līdz nonācu kādā telpā bez durvīm. Es nezinu kā tur tiku iekšā, bet ārā nevarēju tikt. visas četras sienas bija caurspīdīgas, bet cauri spīdēja tikai spilgta gaisma, neko citu nevarēja saskatīt, arī griesti un grīda izdalīja spigtu gaismu. Visapkārt bija gaisma, es biju iesprostots gaismā. Pēkšņi kāda balss man teica: "Esiet sveicināti vēlreiz cienījamie futbola līdzjutēji, sākam tiešo translāciju no Arēnas Rīga, kur telpu futbola čempionātā piedalās FK Rīga un skonto komandas....". Es atpazinu balsi, tas bija viņš.. Anatolijs... es esmu Arēnā Rīga. tikai nesaprotu, kur es esmu. Pēkšņi sāk man virsū līt ūdens un es sāku slīdēt zemāk, zemāk vēl zemāk... es esmu Arēnas Rīga kanalizācijā. es redzu kā man garām aizpeld 8 metrus garš sūds. Nevar būt, ka tas bija 8 metrus garš, es laikam esmu sarāvies. Ak jel, es esmu kļuvis par kukaini un peldu kanalizācijā..........