Sarkanbaltīte 10

Policija zina, ka Latvijas Savienības ārsts ir nolaupijis ārstu, kurš pēc tam ir atrasts miris. Tiek izsludināta prezidenta meklēšana. Prezidents tiek apsūdzēts arī savas sievas nolaupīšanā, kā arī uzrīkotajā apšaudē armijas bāzē un mikroshēmas nozagšanā.

Sarkanbaltiešiem nav laika, viņiem ir jābēg prom no Savienības, uz citu valsti, bet vēl labāk būtu uz citu kontinetu, prom no vietas, kur viņus meklē. Prezidents savāc visas nepieciešamās lietas, un gaida pārējos sektas biedrus. Kad visi ir ieradušies, viņi iekāpj automašīnā un brauc uz lidostu, kur jau stāv sagatavota prezidenta personiskā lidmašīna. Pa ceļam uz lidostu, viņiem sāk sakot policija, jau pavisam drīz sekotāji ir krietni vairāk. Policisti liek apstāties Sarkanbaltiešiem, citādi sāks šaut pa riepām. Viņi iebēg mežā, braucot pa maziem meža ceļiem, Sarkanbaltiešiem izdodas atrauties no mentiem. Viņi izbrauc mežam otrā pusē uz šosejas un turpina lielā ātrumā braukt uz lidostu. Ierodoties lidostā viņi ātri iekāpj lidmašīnā un dodas prom no valsts. Pusceļā uz austrāliju viņi izlej ar izpletni, un nonāk uz kādas mazas salas. Viņi nedaudz kļūdijas aprēķinos. Viņi gribēja nokļūt Tasmānijā.. Bet arī šī mazā sala der, jo salā viņus neviens netraucēs. Viņi varēs mierīgi veidot Sarkanbaltīti. Pēc nolaišanās salā, viņi savāc visas mantas, pārbauda vai ķīmiskās vielas un mikroprocesors nav cietis.. viss ir kārtībā un viņi dodas meklēt kur pārnakšņot.

nākamajā rītā Sarkanbaltieši apspriežas par to, kāpēc neizdevās izveidot Sarkanbaltīti iepriekšējā reizē. Kāds no sektas biedriem atceras kādu rakstu žurnālā un bērnībā viņa vecaistēvs ir stāstijis, ka pirms 64 gadiem, sieviete, kura izveidoja Sarkanbaltīti ir dzīvojusi Carnikavā, netālu no viņa mājām. Viņa vecais tēvs ir viņam stāstijis daudz par šo sievieti, kāpēc viņa radīja to masu slepkavības ieroci - Sarkanbaltīti, kā tas notika, kas viņa bija. Iespējams, ka kaut kas toreiz radot Sarkanbaltīti ir darīts savādāk, nekā to darija Sarkanbaltieši. Eipurkšķis prasa biedram, lai izstāsta visu, ko viņš zin par sievieti, kura savulaik izveidoja Sarkanbaltīti. Viņš sāk stāstīt:

"2005. gadā kāda Carnikaviete bija iepazinusies ar kādu puisi vārdā Seldzis. Kādā rītā viņa saprata, ka nevar kļūt stāvoklī,bet gribēja bērnu no Seldža. Viņai bija ķīmiķes izglītība, un nelielas zināšanas klonēšanā. Kādā vakarā viņa pazvanija Seldzim un teica, ka grib šonakt ar viņu tikties .. Kad Seldzis ieradās pie viņas mājās, viņa jau gaidija ar atvērtu šampanieša pudeli. Pēc piecām stundām, kad saule jau ausa, viņi atvadijās. Carnikaviete paņēma vienu no izlietotajām gumijām un gāja uz laboratoriju. Tur viņa sajaucot vairākas ķīmiskās vielas ar gumijas saturu izveidoja vielu, kuru ievietoja burciņā. Viņai vajadzēja izveidot bērnu, bet tam trūka vēl pāris vielas. Viņa izdomāja, ka varētu izveidot pasaulē gudrāko cilvēku, pielejot nevis 22 gramus, bet 49,5 gramus ar kālija šķidrumā mērcēto zaļganpelēko vielu. Visu sajauca, aizskrūvēja burciņu un gāja gulēt. Pēcpusdienā pamostoties viņa devās uz laboratoriju pēc iztrūkstošās vielas. Pēc pašas svarīgākās vielas. Viņas mājā māsa, Kristīne-Gaisma palika viena. Neviens nezināja, ka viņai ir sakars māsas mīļāko, ar Seldzi. Neviens nezināja, ka Seldzim ir divas mīļākās. Viņa pazvanija Seldzim un uzaicināja pie sevis, jauki pavadīt dienu gultā. Jau pēc pārdesmit minūtēm viņš bija klāt. Kristīne gribēja jaunas izjūtas un tā vietā, lai dotos uz gultu, viņi aizgāja uz tumšo māsas laboratoriju. Viss sākās ar skūpstiem, pēc tam turpinājās uz laboratorijas galda.. Pēkšņi dažas kārbas, bundžas un burkas, kas atradās uz galda, sāka krist zemē. Vēl pēc brītiņa nokrita burka ar ķīmisko šķidrumu, kurš bija taisīts, lai radītu bērnu. Burka nokrita un saplīsa. Šķidrums izlija, Kristīne-Gaismiņa paņēma citu burku un mēģināja savākt šķidrumu tajā, lai māsa nepamana, ka kaut kas ir saplīsis. Šķidrums bija pielipis pie viņas rokām.. tas smaržoja pēc kaut kā garšīga. Viņa to pagaršoja, saprata, ka tas nav nekas labs, un turpināja savākt izlieto šķidrumu. Kad tas tika izdarīts viņa devās prom no laboratorijas, atvadijās no Seldža un gāja uz veikalu. Pa ceļam uz veikalu viela, kas bija palikusi uz viņas rokas, sāka iesūkties viņas ādā. āda sāka palikt sarkanīga un krunkaina. Viņa sajuta iekšā kuņģī, kā norītā viela iedarbojas un sāk mutēties.
Tikmēr viņas māsa ieradās mājās un pie ķīmiskās vielas burciņā paņēma šķidrumu, kuru atnesa no ķīmijas laboratorijas. Viss bija gatavs lai veidotu bērnu. Kristīne-Gaisma pārnāca mājās, norītā viela bija iedarbojusies uz viņas smadzenēm, viņa vairs nekontrolēja sevi. Viņa iegāja māsas laboratorijā un izdzēra visu atlikušo ķīmisko vielu un gāja gulēt. Nākamajā rītā viņa vairs nepamodās kā Kristīne-Gaisma, viņa bija pilnībā pārvērtusies. Pat viņas māsa viņu nepazina. Viņas kuņģis bija pārvērties tā, ka viņa neko nevarēja ieēst, viņa pārtika no smaržas, bet vislabāk patika siržu smarža.. Viņa apēda kādu prusaku tēviņu, kuram bija uzlijusi tā viela iepriekšējā dienā, un no tā viņa varēja pārvērsties par vīrieti. Viņas māsa, gribēdama labot notikušo, iedeva viņai izdzert vēl pāris ķīmiskās vielas, bet tā nevis izlaboja situāciju, bet padarija visu vēl ļaunāku. tās viņas māsu gandrīz nogalināja. Bet gandrīz neskaitās un tas padarija māsu spēcīgāku, tikai viņa nespēja izdzīvot dienasgaismā, un pa dienu pārvērtās šķidrumā."

Sarkanbaltieši dzrdot šo stāstu saprata, ka varbūt ir kļūdijušies ķīmisko vielu izvēlē, jo neviens nezināja, kas bija pēdējā par vielu, kuras dēļ viņa dienasgaismā pārvērtās par šķidrumu. Daži domāja, ka bez tās vielas var iztikt, ja negrib, lai viņa pārvēršas šķidrumā pa dienu. Bet tā iespējams bija kļūda. Vajadzēja noskaidrot, kas tā ir par vielu, un vai viņu var dabūt uz šīs salas.

Tikmēr Latvijas Savienībā policija meklē Savienības prezidentu un mēģina noskaidrot, kas vēl ir iesaistīts šajā sektā. Policisti atrod ārsta Augoņa līķi.. Vietējā Savienības policija sazvanās ar starptautisko izmeklēšanas biroju - SIB, CIP, FIB, ANO un NATO, un lūdz palīdzību sektas locekļu atrašanai. Tiek paziņots, ka viņi ir bīstami, un jau ir nogalinājuši un nolaupijuši airākus cilvēkus, kā arī ielauzušies apsargātā armijas bāzē. Lidmašīna, ar kuru viņi ir izlidojuši no Latvijas, bez viņiem iekšā ir ielidojusi Austrālijā, Sidnejas lidostā. Tātad viņiem ir jābūt kaut kur starp Latviju un Austrāliju. Viņi var būt jebkur. Lai viņus atrastu vajag iesaistīt armiju un izlūkdienestus!