Krāsa

Es guļu 15 metrus virs zemes. Zem manis nav nekā. Virs manis ir tukšums, ap mani ir pilnīgs tukšums, visapkārt tukšums. Es pamostos, un izkāpju no tukšuma, iekāpjot sarkanās krāsas bundžā. Krāsas bundža ir tik liela, ka manu ķermeni apņem sarkana krāsa, līdz es noslīkstu krāsā. Krāsas iekšpusē viss ir sarkans. Un ar sarkanu krāsu uz sarkanās krāsas sarkanās malas ir rakstīts: sarkans. Es dzirdu sarkanu balsi, kura atkārto to pašu vārdu... sarkans.
Pēkšņi es sajūtu, ka man pieskaras kaut kas... es nesaprotu kas. Es tieku izvilkts no sarkanās krāsas bundžas. Tā ir ota, kas mani izvelk no bundžas. Krāsotājs ar savu otu mani uzkrāso uz sienas. Es esmu krāsa. Daļa no sarkanās krāsas, kas tagad vientuļi ir uzklāta uz sienas. Te esmu tikai es, sarkans, un siena. Siena uzsāk sarunu ar mani, bet es negribu runāt ar viņu, man visa dzīve būs jānodzīvo kopā ar to pretīgo sienu, kura ir nokrāsota ar mani. Viens bomzis tikko apčurāja sienu. Blakus esošo sienu. To sienu, kurai ir brūna krāsa. Un es aizdomājos, kas notiks tad, kad es, t.i. sarkanā krāsa nožūs? Vai sienu, uz kuras esmu es, kāds apčurās? Vai kāds aprakstīs sarkano sienu? Viņi mani neredz.. viņi redz tikai sarkano krāso, kas ir uzklāta uz sienas, bet neaizdomājas, ka tas esmu es.
Pēc 3 stundām es nožuvu. Es laikam esmu daļa no ātri žūstošās krāsas. Sienu, uz kuras esmu es, kaut kur ved. Mani kopā ar sienu aizved. Bet es nekad nebūšu viens. Es būšu kopā ar sienu. Blakus man tagad pielika vēlvienu sienu, uz kuras arī ir sarkana krāsa. Beidzot man nevajadzēs sarunāties ar sienu, bet varēšu iepazīties ar citu sarkano krāsu.
Mēs ar blakus sienas sarkano krāsu iepazināmies, un jau gribējām dzīvot līdz rūsa vai cita krāsa mūs šķirs, bet otra sarkanā krāsa pateica, ka no viņas skata punkta var redzēt futbola stadionu. ak jel, kāpēc manu sienu nenovietoja tur.. pāris metrus pa labi? Otra sarkanā krāsa redz to, ko es gribu redzēt, bet neredzu. Tas nav labi. Es gribu to redzēt, stadionu redzēt.. tas ir vienīgais, ko es vēl gribu redzēt šajā dzīvē.... Tad es lecu un kopā ar mani siena sagāzās, bet vismaz es, sarkanā krāsa, redzēju to stadionu ar savām krāsām t.i. acīm!
siena bija sagāzusies. Gruvešus aizveda uz izgāztuvi. es miru. es nomiru. viss. punkts. nē. komats. turpinājumu izdomāju.

Tātad tā, es, t.i. sarkanā krāsa un gruveši no tās sienas nonācu izgāztuvē, kur iepazinos ar vecu Tv, at kkādiem papīriem un vēl daudz labiem priekšmetiem un lietām. diemžēl visādi bomži izjauca mūsu jauko kompāniju ik pa laikam, bet es nebiju viens, tikai bija viena problēma, es runāju krāsu valodā, sarkano krāsu dialektā, bet Tv runāja televīziju valodā un visi pārējie atkritumi runāja dažādās atkritumvalodās, un es nevienu no viņiem nesapratu... viss. punkts. beidzu.

...
Krāsa.. sarkanā krāsa.. ES.. ar otu izkrāsots uz sienas.. sarkana siena.. siena ar mani.. murgs.. help.. es guļu? Murgoju? nē?! Ja es gulētu un murgotu es būtu gultā, bet ko es daru pie PC? Eueuu, tā nav mana roka, kas raksta uz klaviatūras, tas ir sienas gabals. Sarkanas sienas gabals. Ak jel, izgāztuvē ir labu datoru izmetuši, kas darbojas. Un es joprojām esmu krāsa uz sienas. sabrukušas sienas. gabals no sabrukušas sienas ir nokrāsots ar daļu no manis.