| Saldējuma grāmata| Saldējuma TV! | Livescores | Saldējuma Radio! | Par Saldējumu! |

ceturtdiena, 2008. gada 16. oktobris

Murgs 2012.

2012. gads. Planētas "Marmazona 4.0" iedzīvotāji sūta kosmosa kuģi uz zemi, lai izpētītu cilvēkus. Citplanētiešu izlūks nosēdās Grobiņā, kur viņš nolaupīja pirmo uz ceļa sastapto jaunieti. Marmazonietis Šļikpļaņķis 0,67 iesūca sevī viena nolaupītā puiša asinis un pēc brīža viņš jau izskatījās pēc cilvēka. Puiša izsūknēto ķermeni viņš ievilka savā kuģī, kuru otrs Marmazonietis aizstūrēja uz mēnesi. Tur viņš gaidīs ziņu no sava kolēģa.
Tikmēr Šļikpļaņķis 0,67 nu jau cilvēka izskatās devās Liepājas virzienā, kur sāks izpētīt cilvēkus.
Ieradies Liepājā, viņš tuvojās Liepājas ledus hallei, kad kāda meitene vārdā Linda viņu uzrunāja:
- Uldi, mīļumiņ, kur tu biji? Mēs sarunājām tikties jau pirms pusstundas.
- Es biju uz ceļa, nācu te.
- Mans cukurgailīt, ejam pie manis.
- Tavs cukurgailīts iet pie tevis.
- Uldi? Tev viss labi? Tu šodien dīvaini uzvedies.
- Uldim viss ir labi. Ejam pie tevis.

Paēduši vakariņas un iedzeruši šampanieti ar alu, abi sāka skūpstīties. Šļikpļaņķim 0,67 skūpsta laikā organismā sāka veidoties neizskaidrojama reakcija. Ar katru skūpsta sekundi, citplanētieša mēle kļuva ar vien garāka un garāka. Pēc nepilnas minūtes viņa mēle bija jau meitenei līdz kaklam un turpināja augt garāka. Vēl pēc minūtes viņa mēles galiņš jau bija kuņģī. Viņš sagaršoja tur kaut ko patīkamu un izlaizīja visu kuņģa saturu...
Izēdis visu, kas bija meitenes kuņģī, viņš mēli izvilka ārā no viņas. Linda bija noģībusi. Citplanētietim no izdzertā kuņģa satura sāka augt krūtis un kāds neliels veidojums viņam starp kājām, kas atgādināja roku ar lielu plaukstu, bet bez pirkstiem. Tā izaugusī roka palika ar vien lielāka un cietāka. Viņš sāka ar abām rokām masēt savu trešo roku līdz no tās izšāvās zaļš, gļotains šķidrums, kas apaugļoja paģībušo meiteni. Jau pēc pāris minūtēm meitene pamodās, paskatījās uz savu kailo ķermeni un redzēja, ka viņas vēders kļūst lielāks. Viņa nesaprata, kas notiek. tikmēr citplanētietis izjutis neprātīgu orgasmu, pamanīja, ka trešā roka saraujas, uzvilka bikses un aizgāja. Linda sāka elpot arvien straujāk un straujāk un jau drīz viņai sākās dzemdības.

Nākamajā rītā, kaimiņiene atver savas durvis, lai ietu uz darbu un ierauga, ka mājai viss koridors ir pilns ar zaļām gļotām. Pēkšņi viņa pamana, ka kāds mazs, gļotains radījums izskrien no Lindas dzīvokļa durvim un izskrien ārā. Neprātīgi nobijusies, viņa iziet ārā un redz, ka visapkārt skraida miljoniem mazu, zaļu, gļotainu un pretīgu radījumu, kuri divu stundu laikā kļūst pieauguši. Tie zaļie radījumi ir ļoti seksuālie, tiklīdz viņi pieaug, tie metās virsū sievietēm, iebāž mēli mutē, izēd kuņģa saturu, kas viņiem nepieciešams, lai izaugtu trešā roka, ar kuru viņi apaugļo sievietes. Kad kuņģa saturs ir izdzerts, tie ar savu jauno roku izvaro sievietes, nogļotojot viņas no galvas līdz kājām ar savu apaugļojamo gļotu. Un ik pēc pāris minūtēm mazo, zaļo citplanētiešu skaits tūkstoškāršojās. Viņi neatšķīra cilvēku dzimumus un bija ļoti izbrīnīti, ka pēc vīriešu apaugļošanas, viņiem nekas nedzima.
Vēlu vakarā visa planēta bija pilna ar mazajiem, zaļajiem, gļotainajiem radījumiem un vairs nebija neviena dzīva sieviete, kuru apaugļot. Viņi sāka izmirt, jo vairs nespēja vairoties.

Pēc pāris dienām, kad visi citplanētieši bija miruši, uz zemes bija palikuši tikai vīrieši. Nekur pasaulē vairs nebija neviena dzīva sieviete. Cilvēce bija uz iznīkšanas robežas. Cilvēki nespēja vairoties, jo nebija, kas iznēsā bērnus. Un tad parādījās ARNOLDS Švarcnēgers un teica:
- Es dzemdēšu, esmu gatavs to darīt.

Pēc deviņiem mēnešiem viņam piedzima trīs meitiņas. Kuras pēc 18 gadiem dzemdēja vēl 5 meitas un 3 dēlus. Cilvēce bija glābta.

piektdiena, 2008. gada 26. septembris

Krāsa

Es guļu 15 metrus virs zemes. Zem manis nav nekā. Virs manis ir tukšums, ap mani ir pilnīgs tukšums, visapkārt tukšums. Es pamostos, un izkāpju no tukšuma, iekāpjot sarkanās krāsas bundžā. Krāsas bundža ir tik liela, ka manu ķermeni apņem sarkana krāsa, līdz es noslīkstu krāsā. Krāsas iekšpusē viss ir sarkans. Un ar sarkanu krāsu uz sarkanās krāsas sarkanās malas ir rakstīts: sarkans. Es dzirdu sarkanu balsi, kura atkārto to pašu vārdu... sarkans.
Pēkšņi es sajūtu, ka man pieskaras kaut kas... es nesaprotu kas. Es tieku izvilkts no sarkanās krāsas bundžas. Tā ir ota, kas mani izvelk no bundžas. Krāsotājs ar savu otu mani uzkrāso uz sienas. Es esmu krāsa. Daļa no sarkanās krāsas, kas tagad vientuļi ir uzklāta uz sienas. Te esmu tikai es, sarkans, un siena. Siena uzsāk sarunu ar mani, bet es negribu runāt ar viņu, man visa dzīve būs jānodzīvo kopā ar to pretīgo sienu, kura ir nokrāsota ar mani. Viens bomzis tikko apčurāja sienu. Blakus esošo sienu. To sienu, kurai ir brūna krāsa. Un es aizdomājos, kas notiks tad, kad es, t.i. sarkanā krāsa nožūs? Vai sienu, uz kuras esmu es, kāds apčurās? Vai kāds aprakstīs sarkano sienu? Viņi mani neredz.. viņi redz tikai sarkano krāso, kas ir uzklāta uz sienas, bet neaizdomājas, ka tas esmu es.
Pēc 3 stundām es nožuvu. Es laikam esmu daļa no ātri žūstošās krāsas. Sienu, uz kuras esmu es, kaut kur ved. Mani kopā ar sienu aizved. Bet es nekad nebūšu viens. Es būšu kopā ar sienu. Blakus man tagad pielika vēlvienu sienu, uz kuras arī ir sarkana krāsa. Beidzot man nevajadzēs sarunāties ar sienu, bet varēšu iepazīties ar citu sarkano krāsu.
Mēs ar blakus sienas sarkano krāsu iepazināmies, un jau gribējām dzīvot līdz rūsa vai cita krāsa mūs šķirs, bet otra sarkanā krāsa pateica, ka no viņas skata punkta var redzēt futbola stadionu. ak jel, kāpēc manu sienu nenovietoja tur.. pāris metrus pa labi? Otra sarkanā krāsa redz to, ko es gribu redzēt, bet neredzu. Tas nav labi. Es gribu to redzēt, stadionu redzēt.. tas ir vienīgais, ko es vēl gribu redzēt šajā dzīvē.... Tad es lecu un kopā ar mani siena sagāzās, bet vismaz es, sarkanā krāsa, redzēju to stadionu ar savām krāsām t.i. acīm!
siena bija sagāzusies. Gruvešus aizveda uz izgāztuvi. es miru. es nomiru. viss. punkts. nē. komats. turpinājumu izdomāju.

Tātad tā, es, t.i. sarkanā krāsa un gruveši no tās sienas nonācu izgāztuvē, kur iepazinos ar vecu Tv, at kkādiem papīriem un vēl daudz labiem priekšmetiem un lietām. diemžēl visādi bomži izjauca mūsu jauko kompāniju ik pa laikam, bet es nebiju viens, tikai bija viena problēma, es runāju krāsu valodā, sarkano krāsu dialektā, bet Tv runāja televīziju valodā un visi pārējie atkritumi runāja dažādās atkritumvalodās, un es nevienu no viņiem nesapratu... viss. punkts. beidzu.

...
Krāsa.. sarkanā krāsa.. ES.. ar otu izkrāsots uz sienas.. sarkana siena.. siena ar mani.. murgs.. help.. es guļu? Murgoju? nē?! Ja es gulētu un murgotu es būtu gultā, bet ko es daru pie PC? Eueuu, tā nav mana roka, kas raksta uz klaviatūras, tas ir sienas gabals. Sarkanas sienas gabals. Ak jel, izgāztuvē ir labu datoru izmetuši, kas darbojas. Un es joprojām esmu krāsa uz sienas. sabrukušas sienas. gabals no sabrukušas sienas ir nokrāsots ar daļu no manis.

pirmdiena, 2008. gada 8. septembris

2012.

Parasta rudens diena, ārā noriet saule... bet cilvēki vēl nezināja, ka saule vairāk neuzausīs. Teroristi uzspridzināja visu gaismu uz saules un viņa pārvērtās mēnesī.. notika vēlviens sprādziens un starp pasauli un abiem mēnešiem parādijās planēta, no kuras izstarojās milzīgs aukstums. Uz zemes viss sāka sasalt. Pagāja dažas dienas un vidējā gaisa temperatūra bija -50 grādi.

Ap pilsētām apkārt sāk būvēt aizsargmūrus un virsū uzliek lielus stikla grieztus.. drīz temperatūra samazinājās vēl pamatīgāk un visas pilsētas un dzīvā radība uz zemes, kas nebija iemūrēta pilsētās izmira. Izmira pat pilsētas un valstis, kuras nebija ierīkojušas pretaukstuma auzsargcietoksni ar griestiem.

Latvijas teritorijā palika tikai lielākās pilsētas. Bagātākajās valstīs visas pilsētas bija savienotas ar 5m platu un 2m augstu tuneli, kuram bija 5m biezas aizsargsienas, ik pēc 10km bija atpūtas telpas nogurušajiem ceļotājiem, ik pēc 50km bija guļvietas starppilsētu tuneļos. Katrā pilsētā bija sava gaisu ražojošā rūpnīca.

Aukstums no blakus esošās planētas palielinājās un stikla jumts virs pilsētām draudēja saplīst.. Stikla jums tika nobetonēts ar 5m biezu betona kārtu.
Latvijā valdībai nebija pietiekoši daudz naudas un daļa no pilsētām palika stikla jumts, kurš saplīsa no aukstuma un pilsētas izmira (rēzekne, Līvāni, Salaspils, u.c.) No 12 atlikušajām pilsētām tikai divas bija savienotas savā starpā (Ventspils un Rīga), pārējās bija atrautas no ārpasaules. Cilvēki ceļoja no Rīgas uz Ventspili un atpakaļ, ceļā pavadot 10 dienas, tunelī sākās cilvēku radīti sastrēgumi pie guļvietām un atpūtas vietās...
Pēc pāris mēnešiem Bauskā aptrūkās dzeramais ūdens, nebija kam lūgt palīdzību un cilvēki nomira no slāpēm.

pēc 3 gadiem
Cilvēki nekur pasaulē nav redzējuši debesis jau 3 gadus, mazākās valstis ir izmirušas, Latvijā ir palikušas tikai divas pilsētas - Ventspils un Rīga, būvnieki ir izbūvējuši tuneli no Rīgas uz Viļņu un Maskavu, bet no tām pilsētām pa tuneļiem jau tiek uz jebkuru Eiropas lielāko pilsētu!
ASV izgudro reaktīvlidojošo raķešmašīnu, ar kuru varētu pārvietoties pa gaisu virs pilsētām, bet izmēģinot šo mašīnu tika atvērta lūka jumtā virs Ņujorkas un 1 sekundes laikā ieplūdušais aukstums bija tik auksts, ka iznīcināja visu dzīvo radību Ņujorkā un 200km rādiusā apkārt Ņujorkai visos tuneļos! Ārā aukstums bija sasniedzis -100000 grādus... betona jumts un sienas apkārt pilsētām sāka plaisāt.. tunelis starp Prāgu un Berlīni sabruka un pa šo vietu ieplūda nežēlīgais aukstums, iznīcinot visas Eiropas pilsētas, kuras bija savienotas kopējā tunelī.. izdzīvoja tikai Stokholma un Stingurka.

Pēc gada
"Pasaule ir uz iznīcības robežas, es jūtu, ka man ir auksti, sāk palikt arvien aukstāk, Eueueuu, kaut kas sabrūk, es dzirdēju sprādzienu, tur kāds kliedz, āāā, man sāk palikt daudz aukst............."

Misters datorā.

Bija 18. februāra nakts, pulkstens rādija 2:08, kad programmētājs Agrisimo Belebarono sēdēja pie sava datora. MicroSoft windows XP bija ieslēgts gandrīz 17 stundas dienā. Viņš programmēja jaunu vīrusu, kuru ielaist stulbajai profesorei datorā, lai tur izdzēšas visas sliktās atzīmes. Bija ļoti vēls, viņš nebija gulējis 3 naktis, viņam nebija ne kafijas, ne enerģijas dzērieni, bet viņš gribēja pabeigt datorvīrusu. Diemžēl viņš sajauca trīs procedūras vietām, un "+" vietā ielika "-", piespiežot pogu "RUN", iedarbojas kaut kāda neatpazīta microsoft programmatūra, kura padarija Agrisimo par mazu un mīkstu, gluži kā nosaukumā rakstīts - "micro soft"! Programma viņu caur monitoru ievilka datorā.. Agrisimo nokļuva citā realitātē, viņš bija sava datora iekšienē, viņš redzēja visu no iekšpuses. Viņam garām paskrēja kāds radījums, kurš izskatijās pēc citplanētieša:
- Pagaidi, kas tu esi?
- Es esmu winamp Fails, tikko mani atvēra, man jāpaspēj nokļūt līdz procesoram, kamēr nav par vēlu... A tu laikam esi tas, kas mani nokačāja no interneta?
- jā, tas esmu es!
- Lai tev veicas, tikai neej uz C134 sektoru, tur tu vienreiz ielādēji vīrusu kopā ar pornogrāfiju.
- Ā, paldies par brīdinājumu.
- Es tagad skriešu uz procesortelpu, man nav laika pļāpāt ar tevi. Ja gribi, aizej pie Kaspersky Antivirus 6. papļāpāt, viņš tāpat ir atslēdzies.
- kā atslēdzies, es viņu atstāju ieslēgtu!
- Tas cilvēks, kas tagad vada datoru tikko to izslēdza.
- ak jel, tur laikam mans dēls ārā pie datora. kā lai es ar viņu sazinos?
- Paprasi procesoram, lai apstādina savu darbību, mēs tā bieži daram, ja kaut kas nepatīk. vēl vari iet pie Error izvadītāja un palūgt, lai izvada tevis vēlamo erroru dēlam uz ekrāna, bet Eror izvadītājs ir ļoti nedraudzīgs un nelaipns, labāk nerunā ar viņu.

winamp fails aizskrien uz procesoru, Agrisimo paliek viens tajā gaiteņa galā, viņš turpina iet, līdz nonāk pie kādām dzelzs durvīm. Uz tām ir uzraksts: "CONTROL PANEL ieeja tikai ar caurlaidēm". šīs durvis apsargāja vairāki armijas failiņi.
- Labdien, jūsu caurlaidi, lūdzu.
- Man nav tāda.
- Tad jūs te nevarat ienākt.
- Bet es esmu šī datora saimnieks. Es pats uzprogrammēju dažas programmas, kas ir te iekšā.
- Ā, jūs esat Agrisimo?
- Jā, tas pats Agrisimo.
- Jūs es ielaidīšu iekšā control Panelī bez caurlaides, jo tur ir dažas jūsu programmas, kas gribētu ar jums personiskāk iepazīties...

Agrisimo priekšā atveras lielās durvis un viņš ieiet Control Panelī. Tur lielie Draiveri sarunājas ar Settingiem un Programmu reģistrs paskatās uz tikko ienākušo vīrieti prasa:
- Labdien, jūs pie manis? Jūs vajag ievietot Windows reģistrā?
- Nē, es esmu parasts cilvēks. no pasaules, es esmu programmētājs..
- Ā, tu esi tas, kas uztaisija to kļūdaino programmu, dēļ kura tu sačakarēji manu draugu skypu?
- jā, laikam es, bet tas nebija tīšām, es nezināju, ka tā kļūda izraisīs skype bojājumus! Bet es laboju kļūdu un drīz pēc tam uzliku atpakaļ Skypu.
- jā, skypu tu uzliki atpakaļ, bet Skype 3.0.0.205 nav tik labs draugs, kā viņa iepriekšējā versija. Viņš vairāk ar Bitcomet 0.82 Versiju draudzējas.
- Nu piedod, es tā vairs nedarīšu.
- Labi, to jau esmu aizmirsis, bet kā palika ar tiem vīrusies kurus tu ielaidi kopā ar pornogrāfiju? Viņi ir vismaz 24 sīki monstrīgi failiņi, kuri skraida pa visu datorpasauli. 4 no viņiem skraida pa reģistriem, tos bojājot, 10 no viņiem bieži mēģina ielausties mūsu control Panelī. Jau 3 mūsu apsargi guļ Kaspersky slimnīcā ar smagiem miesas bojājumiem. Kāpēc tu ar viņiem necīnies? Kāpēc tu viņus neizdzēsi, kad biji tur ārā?
- Kad es tikšu no šejienes ārā es par jums labāk parūpēšos. Tikai palīdziet man tikt ārā.
- No šejienes nav izejas, kā tu šeit ienāci, tā arī tiec ārā.
- Es nezinu kā man tas izdevās. Es paliku mazs un pēkšņi mani iesūca te iekšā.
- Nevaru tev palīdzēt. Bet iespējams, ka visu varenais "Pentium" spēs tev palīdzēt.

Agrisimo izgāja no Control Paneļa un apsargam prasa ceļu uz "Pentiuma" māju:
- Tā ir pa šo gaiteni uz priekšu, pāri C098 ceļam, garām Internet šosejai un pa C333 gaiteni uz priekšu, pirmā baltā māja.
- Paldies.

Agrisimo uzsāka garo ceļu pie visgudrā Pentiuma.

Sarkanbaltīte 13 - Lielais nobeigums?

Visi Sarkanbaltieši izņemot Eipurkšķi ir miruši. Sarkanbaltīte ir gatava. Viņas acī ievietotā webkamera ir pievienota datoram, viņas mikroprocesors sūta signālus uz Eipurkšķa superdatoru. Viņš redz visu to pašu ko Sarkanbaltīte. Viņš ieprogrammē Sarkanbaltītei viņas dzīves uzdevumus:
Iznīcināt cilvēkus, tad iznīcināt visu dzīvo uz pasaules. Ūdeni ar saules enerģiju un mikroprocesora palīdzību izcept. Tad uz pasaules vairs nevarēs būt dzīvība. Pēc tam iznīcināt mēnesi, un panākt to, lai pasaule
pārstāj griezties ap sauli, viņai jābriežas ap Marsu. Griežoties ap Marsu, Zeme pēc 12 dienām saskrietos ar 5 komētām, kuras ietriektos Marsā un Marss sāktu kustību uz sauli, pēc 23 dienām ietriecoties saulē un radot tādu sprādzienu, kura rezultātā var uzsprāgt vēl pāris zvaigznes, rastos ķēdes reakcija un viss visums, izņemot Marangotāna Marzimāliju 1828 galaktisko planētu, uzsprāgtu.

Kad Sarkanbaltīte ir ieprogrammēta, Eipurkšķis izlaiž viņu ārā un zvana saviem draugiem:
- Ahljo, big Murmanmarangatanga huj ku ljum fuk fuc truk trahiknokilm fik des rutg.
- Jā, es to izdariju, pēc 20 dienām brauciet man pakaļ no Marangotānas Marzimālijas planētas. Dzīvība uz planētas būs iznīcināta, neviens mums netraucēs savākt visus kodolieročus no šīs planētas.

Pēc vairākām dienām Sarkanbaltīte sāk iznīcināt ASV, kad lielākā daļa no ASV štatiem ir iznīcināti, Kanādieši sāk uztraukties. To NHL komandu spēlētāji, kuri ir Kanādas komandu sastāvā ir priecīgi, jo ASV komandas ir iznīcinātas, nav ne spēlētētāji, ne skatītāji, ne pašas komandas. Kad visa ASV tika iznīcināta, Sarkanbaltīte sāka iznīcināt Kanādu, visus cilvēkus viņa paņēma ir pārlauza uz pusēm, pēc tam ar pirkstā ieoperēto ierīci, līķus viņa sadedzināja. Kad cilvēki bija iznīcināti, viņa nogalināja dzīvniekus un citās dzīvās radības.
Pārējā pasaule Eiropā un citur veido dziļi zem pazemē vietas vietas, kur paslēpties. 2km zem zemes viņi izveido lielas telpas kurām visas sienas un griesti ir vairākus desmitus metrus biezi, lai Sarkanbaltīte netiek klāt.
Kaut kur Kirgīzijā slepena zinātnieku grupiņa, kura jau no 2005. gada pēta Sarkanbaltīti, tagad sāk pētīt arī jauno Sarkanbaltīti un jau pēc 2 dienām ir atraduši iespēju viņu klonēt. Pēc nepilnām 48 stundām viņi ir klonējuši 6 citas Sarkanbaltītes. Viņas ir dabiskas, īstas. Viņām acīs nav webkamera, nav mikroprocesori, bet viņas ir gudrākas, un spēj iznīcināt visu ko vajag. Viņām ir jānogalina Sarkanbaltīte.

6 klonētās pret vienu izveidoto Sarkanbaltīti. Viņas uzsāk Sarkanbaltītes meklēšanu. Ilgi nebija jāmeklē, jo Sarkanbaltīte jau bija ieradusies Eiropā, viņa sāka iznīcināt visu, ko atrada sev ceļā. Bet 95% no visiem Eiropiešiem bija dziļi pazemē, kur Sarkanbaltīte nevarēja tikt klāt. Viņa nogalināja dzīvniekus, līdz ieraudzija 6 klonētās.. Sarkanbaltīte pāris minūšu laikā 4 no viņām nogalināja, bet pārējām divām izskaloja smadzenes, lai viņas palīdz tikt klāt cilvēkiem pazemē.

tikmēr no Marmazonas 4,0 ierodas Einārs R., kas pēc skata, meķenīt kosmisks. Viņš izrokas cauri okeānam uz panemi pie cilvēkiem un saka: es nāku jūs glābt, es jums sniegšu brīvību no Sarkanbaltītes. Viss ko jums vajag izdarīt - nobalsojiet par mani.
Visi cilvēki sāka balsot. 47% Par, 53% pret nobalsoja.
Viņš sadusmojās, sagrāba pirmo sievieti aiz kakla un prasija:
- kā tevi sauc?
- Nākotne Spēka
- Tātad, ja nobalsoties PAR mani, tad es jums sniegšu brīvību, un spēcīgu nākotni, ja nenobalsosiet, tad es braucu atpakaļ uz Marmazonu 4,0.
Visi sāka balsot, un ar PAR nobalsoja 52% no visiem cilvēkiem.

Viņš atbrīvoja Nākotni Spēku un devās uz virszemi, bet Sarkanbaltīte tur nebija. Viņš pamanija caurumu zemē, ieejot pa to caurumu viņš redzēja, kā Sarkanbaltītes centās tikt pie cilvēkiem, graužot biezās sienas, viņas jau bija gandrīz izgrauzušās pie cilvēkiem. Einārs R. paskatijās uz viņām ar savu ārprātīgo skatienu, viņas sāka sakropļoties un uzsprāga. Pasaule ir glābta, no Sarkanbaltītes, cilvēki varēja līst ārā no pazemes.
Einārs R. bija izglābis pasauli.

Eipurkšķim pēc vairākām dienām pakaļ ierodās
Marangotāna Marzimāliju 1828 galaktiskās planētas teroristi, viņi redz, ka pasaulē vēl ir cilvēce, un sadusnojas, pasaka Eipurkšķim, ka nekas vairs nebūs kā agrāk un devās prom..
Eipurkšķis no bēdām piedzērās, paņēma savu tanku un sāka braukt uz Eiropas Rietumiem, pa ceļam visas lielākās pilsētas saspridzinot.
Einārs R., kurš ieradās no Marmazonas 4,0 lai glābtu pasauli no Sarkanbaltītes jau grib doties atpakaļ uz Marmazonu, bet pārdomā. Viņš paliek un paceļot vidējo pirkstu un parādot to Eipurkšķa tankam, tas sasprāga gabalos.
Einārs jau otro reizi bija glābis cilvēkus. Jau nākamajās vēlēšanās viņš tiek ievēlēts par Eiropas Ministru kabineta kreisās nodaļas militārās daļas apakškomitejas par kara kriminālajiem enerģētikas zudumiem prezidentu.
Bet viņš uz zemes nevarēja palikt, jo viņš pārtiek no augiem, kuri aug uz Marmazonas 4,0.
Viņam vajadzēja pamest zemi..

Pēc vairākām nedēļam, viņš atgriezās ar saviem augiem, kurus iestāda uz Mēness, jo uz zemes viņi neaug.. Tagad viss priekš Eināra dzīvošanas uz zemes ir nodrošināts. Reizi nedēļā viņš dodas uz Mēnesi, kur viņš paēd savus Marmazonas augus.

Sarkanbaltīte 12 - Beigu sākums

Eipurkšķis Kalnītis un Als Alberts, divi atlikušie Sarkanbaltiešu sektas locekļi brauc pa šoseju kaut kur Austrālijā. Viņu mašīnā ir sasieta policiste, bagažniekā pusdzīvs bomzis, kuru viņi notrieca. viņi brauc uz kādu klusāku ciematiņu, kur varētu taisīt Sarkanbaltīti. 300 kilometrus no Sidnejas viņi atrod ciematu, ciematā atrod pamestu māju. Tajā mājā viņi taisīs Sarkanbaltīti. Sasieto policisti viņi ievelk mājā un piesien pie gultas, pusdzīvo bomzi nomet virtuvē uz grīdas. No automašīnas tiek izņemtas ķīmiskās vielas un mikroshēmas ar mikroprocesoriem.

nākamajā rītā agri no rīta Eipurkšķis brauc uz sidneju meklēt kādu ārstu, kurš var veikt sirds operāciju un smadzenēs veikt pārstādīšanu. Tikmēr Als Alberts sagatavo istabu, kurā tiks veikta operācija.

Eipurkšķis ierodas Sidnejas Nacionālajā slimnīcā. Ar 2 šāvieniem nogalina 7 māsiņas, vienu no tām paspēj izvarot pirms viņa nomirst. Tad ar 3 šāvieniem 5 apsargus nošauj un ielaužas ārstu atpūtas telpā:
- Kurš te ir labākais ārsts no jums?
- Viņš.
- Lieliski, pārējie man nav vajadzīgi..

un pārējos viņš nošāva. Labāko ārstu ievilka savā auto un brauca uz 300km attālo ciematu. Pa ceļam viņi redz kā noslienājusies pundure pāriet pāri ceļam un tramvajs viņu gandrīz notriec. Pundure iet tālāk un nokrīt, atkal nokrīt, apstājas un sāk smēķēt marihuānu. Eipurkšķis ar nolaupīto ārstu dodas tālāk. Pēc divām stundām viņi ir ieradušies ciematā pie Alberta.
Sasietā policiste tiek novietota uz galda un piesieta. Tiek sagatavots pusmirušais bomzis, lai no viņa pārlietu asinis. No somas izņem mokroporcesorus un ķīmiskās vielas. Alberts no veikala atnes web kameru, kuru ievietos kreisajā acī, lai viņi redzētu visu, ko Sarkanbaltīte dara!
Pēc asiņu pārliešanas, procesoru ievietošanas sirdī, ķīmisko šķidrumu ieliešanas aknās, nierēs, plaušās, pēc web kameras ieoperēšanas acī, ārsts, kurš veica operāciju tiek nogalināts.

Pēc 2 nedēļām Sarkanbaltīte pamodās. Viņas āda bija krunkaini metāliska, viņas mati bija sarkanbaltzilā krāsā. Iedarbojās raidītājs un sāka darboties dators. Eipurkšķis pamodās un ierauga, ka datora monitorā var redzēt to, ko redz Sarkanbaltīte. Viņa ir dzīva. Beidzot tas ir izdevies.
- Albert, mums izdevās, Sarkanbaltīte ir dzīva. Mēs beidzot esam pasaules valdnieki.
- Uz to mums atkal jāiedzer.
- nē, vēl ir par ātru dzert, vēl jāpārbauda kā viņa reaģē uz saules gaismu un vai viņu ir iespējams nogalināt.

Pēc pāris stundām viņi beidza sist, žņaugt, durt, šaut pa Sarkanbaltīti, bet viņa joporjām bija dzīva. Nazis, ar kuru viņi dūra Sarkanbaltītē, bija salūzis.. Viņa ir izturīgāka nekā viņi domāja.
- Tagad gan mēs varam iedzer. Pasaules valdniekiem laiks atpūsties!
Kad Eipurkšķis, to pateica, viņš izvilka ieroci un nogalināja Alu Albertu.
- Pār pasauli var valdīt tikai viens. Un tas būšu es!

Sarkanbaltīte 11

Izlūkdienesti meklē Sarkkanbaltiešus. Viņi tiek meklēti pa visurieni, bet bez panākumiem. Tikmēr paši Sarkanbaltieši bija uz mazas salas, kurā nebija nekas, kas viņiem vajadzīgs. Viņi nevarēja izgatavot Sarkanbaltīti, jo nebija iztrūkstošās vielas, nebija ārsts, kas varētu ieoperēt visu vajadzīgo.. Viņiem bija jātiek prom no salas.
eipurkšķis ierosināja izveidot plostu un braukt kaut kur, uz kontinentu. Tas nepatika dažiem sektas locekļiem. Izraisijās strīds, kura rezultātā, trīs sektas biedri
apvainojās un devās dziļi salas iekšienē meklēt barību. Mežā viņi apmaldijās un sāka meklēt atpakaļceļu. Tikmēr salas rietumu pusē, pārējie sektas biedri taisa plostu, ar ko doties uz tuvāko salu, kurā varētu būt dzīvība, un no kurienes viņi tiktu uz Austrāliju!
Trīs Sarkanbaltieši, kuri apmaldijās uz salas sāk savā starpā strīdēties. Viens saka, ka jāiet uz priekšu, otrs, ka uz atpakaļu, trešais, ka pa labi. Sākas kautiņš, visi trīs džeki nokrīt zemē un viņiem iekož kukainis. No šī kukaiņa kodiena viņi sajūk prātā un sāk psihot. Pirmais saka:
- Ei, jefiņ, tu b****, un ****** atceries, ka tu ***** gāji ar ****** blondo uz tualeti un ****** kā arī ***** viņas priekšnieci un sekretāri, pēc tam atnāci mājās un savai sievai ******* ****.
- Pats tu ar manu sievu vispirms ******, cūka.

Viņi nosita viens otru... To redzot trešais Sarkanbaltietis, kurš bija apmaldijies sāka rakstīt pirmsnāves vēstuli:
"Nevainojiet manā nāvē nevienu. Es pats esmu pie visa vainīgs. 12 gadu vecumā dēļ manis stāvoklī palika manas latviešu valodas skolotājas māte, tikai dēļ manis. Un dēļ manis, tikai dēļ manis nomira tie vairāki milardi mikrobu. Es esmu vainīgs pie tā, ka pasaule pēc 5 gadiem vairs neeksistēs. Jau 2077. gadā pasaule nebūs. Un tikai es esmu vainīgs, ak jel, dievs, Allah, Procesor, Dalailama, Ābraham, Kilimandžāro, Žāklīti, Līganatormoon, piedod maniem bērniem manus grēkus, gan tiem, kurus zinu, gan tiem, kurus nepazīstu, atstāj manām visām sievietēm 5Ls pēc manas nāves zem spilvena. Visu manu sieviešu mīļākajiem iedod pa purnu no manis, un neaizmirsti nocirst locekļus visus! Ak jel, viss, es To darīšu tagad, mans ierocis būs šis zars, kurš iedursies manā........."
Šo nepabeigto vēstuli atrada blakus līķim. Atradējs ieraugot līķi apjuka, un skrienot atpakaļ pakrita ar muti zemē un viņam mutē ieskrēja indīgie prusaki un izēda iekšas. Viņš bija miris.

4 no 6 izdzīvojušajiem Sarkanbaltiešiem bija miruši. Palika tikai divi, Eipurkšķis Kalnītis un ārvalstu ministrs Als Alberts. visi pārējie bija miruši. Abi Sarkanbaltieši savāca visas mantas un ar izveidoto plostu devās prom no salas...

Pa ceļam viņus satika pirāti, kuri iecēla viņus savā kuģī. Viņus grib nogalināt, ieroči tiek pacelti, notēmē uz Sarkanbaltiešiem, bet tajā brīdī no otras kuģa puses atnāk pirātmeita. Viņa paskatās uz Eipurkšķi, un saka:
- Viņam ir jauks deguns, nenogaliniet viņu. Es nedaudz paspēlēšos, un tad ja man nepatiks, es pati nogalināšu.

Abi Sarkanbaltieši aiziet ar pirātmeiteni...

[tālāk notiekošais ir cenzēts sakarā ar to, ka šo var lasīt bērni, kas jaunāki par 18 gadiem]

..pēc divām stundām, ar dvieli piesegusies pirātmeitene iznāk ārā un saka:
- Atstājiet viņus dzīvus. Viņi ir pārāk labi, lai mirtu. Ja es neiznāku ārā tuvākās stundas laikā, tad viņi ir vēl labāki, nekā domāju.
Un viņa atkal pazuda savā guļamajā kajītē, kurā jau viņu gaidija abi Sarkanbaltieši.

[joprojām pornogrāfiskā daļa tiek cenzēta]

Pēc trīs stundām viņa iznāk no kajītes, ļoti nogurusi un saka:
- Izpildiet visas viņu vēlēšanās.

Jau pēc trīs dienām pirāti viņus nogādāja Austrālijā. Viņi atvadījās kā draugi.
Tagad Sarkanbaltieši varēja turpināt iesākto darbu. Vajadzēja atrast trūkstošās vielas, lai radītu Sarkanbaltīti. Pēc trīs dienu klejojumiem pa Austrālijas piekrasti, viņi nonāca kādā pilsētā. vietājai blondīnei paprasija, vai šajā pilsētā ir kāda ķīmijas laboratorija. Viņa atbildēja, ka nezin. Bet viņi turpat pāri ielai ieraudzīja laboratoriju. Izvilka no somām ieročus, kurus iedeva pirāti un skrēja izlaupīt ķīmijas laboratoriju! Jau pēc nepilnas pusstundas viņi bija ieguvuši trūkstošo ķīmijas elementu. Skrienot ārā, viņus apstādināja kāda policiste. Jauka, spēcīga.. tieši tāda, kādu vajag priekš Sarkanbaltītes. Viņi iesit tai pa galvu, un iemet viņas automašīnā un brauc prom no notikuma vietas. Pa ceļam notrieca kādu bomzi.. Lai nemētātos apkārt līķi, viņi to ielika mašīnas bagažniekā. Noderēs priekš asinīm, kuras būs jāielej Sarkanbaltītes ķermenī...

Sarkanbaltīte 10

Policija zina, ka Latvijas Savienības ārsts ir nolaupijis ārstu, kurš pēc tam ir atrasts miris. Tiek izsludināta prezidenta meklēšana. Prezidents tiek apsūdzēts arī savas sievas nolaupīšanā, kā arī uzrīkotajā apšaudē armijas bāzē un mikroshēmas nozagšanā.

Sarkanbaltiešiem nav laika, viņiem ir jābēg prom no Savienības, uz citu valsti, bet vēl labāk būtu uz citu kontinetu, prom no vietas, kur viņus meklē. Prezidents savāc visas nepieciešamās lietas, un gaida pārējos sektas biedrus. Kad visi ir
ieradušies, viņi iekāpj automašīnā un brauc uz lidostu, kur jau stāv sagatavota prezidenta personiskā lidmašīna. Pa ceļam uz lidostu, viņiem sāk sakot policija, jau pavisam drīz sekotāji ir krietni vairāk. Policisti liek apstāties Sarkanbaltiešiem, citādi sāks šaut pa riepām. Viņi iebēg mežā, braucot pa maziem meža ceļiem, Sarkanbaltiešiem izdodas atrauties no mentiem. Viņi izbrauc mežam otrā pusē uz šosejas un turpina lielā ātrumā braukt uz lidostu. Ierodoties lidostā viņi ātri iekāpj lidmašīnā un dodas prom no valsts. Pusceļā uz austrāliju viņi izlej ar izpletni, un nonāk uz kādas mazas salas. Viņi nedaudz kļūdijas aprēķinos. Viņi gribēja nokļūt Tasmānijā.. Bet arī šī mazā sala der, jo salā viņus neviens netraucēs. Viņi varēs mierīgi veidot Sarkanbaltīti. Pēc nolaišanās salā, viņi savāc visas mantas, pārbauda vai ķīmiskās vielas un mikroprocesors nav cietis.. viss ir kārtībā un viņi dodas meklēt kur pārnakšņot.

nākamajā rītā Sarkanbaltieši apspriežas par to, kāpēc neizdevās izveidot Sarkanbaltīti iepriekšējā reizē. Kāds no sektas biedriem atceras kādu rakstu žurnālā un bērnībā viņa vecaistēvs ir stāstijis, ka pirms 64 gadiem, sieviete, kura izveidoja Sarkanbaltīti ir dzīvojusi Carnikavā, netālu no viņa mājām. Viņa vecais tēvs ir viņam stāstijis daudz par šo sievieti, kāpēc viņa radīja to masu slepkavības ieroci - Sarkanbaltīti, kā tas notika, kas viņa bija. Iespējams, ka kaut kas toreiz radot Sarkanbaltīti ir darīts savādāk, nekā to darija Sarkanbaltieši. Eipurkšķis prasa biedram, lai izstāsta visu, ko viņš zin par sievieti, kura savulaik izveidoja Sarkanbaltīti. Viņš sāk stāstīt:

"2005. gadā kāda Carnikaviete bija iepazinusies ar kādu puisi vārdā Seldzis. Kādā rītā viņa saprata, ka nevar kļūt stāvoklī,bet gribēja bērnu no Seldža. Viņai bija ķīmiķes izglītība, un nelielas zināšanas klonēšanā. Kādā vakarā viņa pazvanija Seldzim un teica, ka grib šonakt ar viņu tikties .. Kad Seldzis ieradās pie viņas mājās, viņa jau gaidija ar atvērtu šampanieša pudeli. Pēc piecām stundām, kad saule jau ausa, viņi atvadijās. Carnikaviete paņēma vienu no izlietotajām gumijām un gāja uz laboratoriju. Tur viņa sajaucot vairākas ķīmiskās vielas ar gumijas saturu izveidoja vielu, kuru ievietoja burciņā. Viņai vajadzēja izveidot bērnu, bet tam trūka vēl pāris vielas. Viņa izdomāja, ka varētu izveidot pasaulē gudrāko cilvēku, pielejot nevis 22 gramus, bet 49,5 gramus ar kālija šķidrumā mērcēto zaļganpelēko vielu. Visu sajauca, aizskrūvēja burciņu un gāja gulēt. Pēcpusdienā pamostoties viņa devās uz laboratoriju pēc iztrūkstošās vielas. Pēc pašas svarīgākās vielas. Viņas mājā māsa, Kristīne-Gaisma palika viena. Neviens nezināja, ka viņai ir sakars māsas mīļāko, ar Seldzi. Neviens nezināja, ka Seldzim ir divas mīļākās. Viņa pazvanija Seldzim un uzaicināja pie sevis, jauki pavadīt dienu gultā. Jau pēc pārdesmit minūtēm viņš bija klāt. Kristīne gribēja jaunas izjūtas un tā vietā, lai dotos uz gultu, viņi aizgāja uz tumšo māsas laboratoriju. Viss sākās ar skūpstiem, pēc tam turpinājās uz laboratorijas galda.. Pēkšņi dažas kārbas, bundžas un burkas, kas atradās uz galda, sāka krist zemē. Vēl pēc brītiņa nokrita burka ar ķīmisko šķidrumu, kurš bija taisīts, lai radītu bērnu. Burka nokrita un saplīsa. Šķidrums izlija, Kristīne-Gaismiņa paņēma citu burku un mēģināja savākt šķidrumu tajā, lai māsa nepamana, ka kaut kas ir saplīsis. Šķidrums bija pielipis pie viņas rokām.. tas smaržoja pēc kaut kā garšīga. Viņa to pagaršoja, saprata, ka tas nav nekas labs, un turpināja savākt izlieto šķidrumu. Kad tas tika izdarīts viņa devās prom no laboratorijas, atvadijās no Seldža un gāja uz veikalu. Pa ceļam uz veikalu viela, kas bija palikusi uz viņas rokas, sāka iesūkties viņas ādā. āda sāka palikt sarkanīga un krunkaina. Viņa sajuta iekšā kuņģī, kā norītā viela iedarbojas un sāk mutēties.
Tikmēr viņas māsa ieradās mājās un pie ķīmiskās vielas burciņā paņēma šķidrumu, kuru atnesa no ķīmijas laboratorijas. Viss bija gatavs lai veidotu bērnu. Kristīne-Gaisma pārnāca mājās, norītā viela bija iedarbojusies uz viņas smadzenēm, viņa vairs nekontrolēja sevi. Viņa iegāja māsas laboratorijā un izdzēra visu atlikušo ķīmisko vielu un gāja gulēt. Nākamajā rītā viņa vairs nepamodās kā Kristīne-Gaisma, viņa bija pilnībā pārvērtusies. Pat viņas māsa viņu nepazina. Viņas kuņģis bija pārvērties tā, ka viņa neko nevarēja ieēst, viņa pārtika no smaržas, bet vislabāk patika siržu smarža.. Viņa apēda kādu prusaku tēviņu, kuram bija uzlijusi tā viela iepriekšējā dienā, un no tā viņa varēja pārvērsties par vīrieti. Viņas māsa, gribēdama labot notikušo, iedeva viņai izdzert vēl pāris ķīmiskās vielas, bet tā nevis izlaboja situāciju, bet padarija visu vēl ļaunāku. tās viņas māsu gandrīz nogalināja. Bet gandrīz neskaitās un tas padarija māsu spēcīgāku, tikai viņa nespēja izdzīvot dienasgaismā, un pa dienu pārvērtās šķidrumā."

Sarkanbaltieši dzrdot šo stāstu saprata, ka varbūt ir kļūdijušies ķīmisko vielu izvēlē, jo neviens nezināja, kas bija pēdējā par vielu, kuras dēļ viņa dienasgaismā pārvērtās par šķidrumu. Daži domāja, ka bez tās vielas var iztikt, ja negrib, lai viņa pārvēršas šķidrumā pa dienu. Bet tā iespējams bija kļūda. Vajadzēja noskaidrot, kas tā ir par vielu, un vai viņu var dabūt uz šīs salas.

Tikmēr Latvijas Savienībā policija meklē Savienības prezidentu un mēģina noskaidrot, kas vēl ir iesaistīts šajā sektā. Policisti atrod ārsta Augoņa līķi.. Vietējā Savienības policija sazvanās ar starptautisko izmeklēšanas biroju - SIB, CIP, FIB, ANO un NATO, un lūdz palīdzību sektas locekļu atrašanai. Tiek paziņots, ka viņi ir bīstami, un jau ir nogalinājuši un nolaupijuši airākus cilvēkus, kā arī ielauzušies apsargātā armijas bāzē. Lidmašīna, ar kuru viņi ir izlidojuši no Latvijas, bez viņiem iekšā ir ielidojusi Austrālijā, Sidnejas lidostā. Tātad viņiem ir jābūt kaut kur starp Latviju un Austrāliju. Viņi var būt jebkur. Lai viņus atrastu vajag iesaistīt armiju un izlūkdienestus!

Sarkanbaltīte 9

Sarkanbaltiešu nometnē notiek diskusija par to, kā lai izveido Sarkanbaltīti vēl ļaunāku, vēl neievainojamāku un vēl agresīvāku!
Tikmēr policija izmeklē sieviešu pazušanu un iespējamo saistību šīs slepkavībām ar Latvijas Savienības prezidentu, Eipurkšķi Kalnīti.

Policijas priekšnieks Bundžinieks ierodas prezidenta mājā, durvis atver viņa sieva.
- Labvakar, jūsu vīrs, Eipurkšķis ir mājās?
- nē, viņš teica, ka aizkavēsies darbā mazliet ilgāk nekā parasti.
- Jūsu vīrs nebija darbā, mēs tur j
au bijām.
- Es nezinu, kur vēl viņš varētu būt.
- Kāda sieviete ir redzēta, iekāpjam jūsu vīra automašīnā. Un kopš tā brīža nav redzēta. Tas notika pirms vairākām stundām.
- Es tiešām nezinu, kas tā par sievieti, un nezinu, kur ir mans vīrs.
- Labi, ja viņš parādās, pasakiet, lai pazvana man uz darbu. Uzredzēšanos.

Tikmēr mežā, Sarkanbaltiešu sekta plāno ielaušanos RTU ķīmijas institūtā un nozagt vajadzīgās ķīmiskās vielas, lai izveidotu Sarkanbaltīti. Viss tiek izplānots, īsto sievieti, kurai būtu atbilstošas uzbūves ķermenis un gudrība, viņi kaut kur atradīs, un trīs litrus vīriešu asinis arī dabūs tajā pašā dienā, kad veidos Sarkanbaltīti. Problēmas radija atrast pietiekoši mazu mikroprocesoru, kuru ieoperēt viņas sirdī, kā arī pašu operētāju. Vajadzēja atrast īstu profesionāli, labāko no labākajiem, jo sirds oparācija bija ļoti svarīga. Ja kaut kas neizdotos, tad būtu sabojāts ne tikai sievietes ķermenis, bet arī procesors.
Pēc plānošanas Latvijas Savienības prezidents ierodas mājās. Sieva viņam prasa, kas tā par sievieti bijusi, kas pa dienu redzēta iekāpjam viņa mašīnā. Viņa prasa, cik vēl mīļākās viņam ir, un kur viņš tik bieži vakaros un naktīs pazūd! Prezidents saprot, ka ja melos, tad būs tikai sliktāk, viņš iesit savai sievai, sasien rokas, kājas un aiznes un aiznes uz automašīnas bagažnieku.
vienam no sektas vadītājiem atskan telefona zvans:
- Čau, mums ir problēma, policijā zin, kā sieviete iekāpj manā mašīnā. Un sieva ir jālikvidē.
- Kur sieva ir pašlaik?
- Es viņu sasēju un ieliku bagažniekā, braucu pie tevis.
- Tava sieva ir pietiekoši spēcīga, gudra, varbūt tā vietā, lai likvidētu, mēs viņu varētu pārvērst par Sarkanbaltīti?
- Ideja nav slikta, es vēl padomāšu pa ceļam pie tevis.

Pēc dažām minūtēm prezidents ir ieradies pie Sarkanbaltiešu sektas biedriem. Viņš izkāpj no mašīnas un saka:
- Mums nav daudz laika, sāksim jau šonakt. jūs trīs ielauzīsieties RTU un savāksiet vajadzīgās vielas, jūs divi savāciet dzīvu vīrieti, priekš asinīm, es tikmēr mēģināšu dabūt ārstu, kurš var veikt sirds operāciju.

Eipurkšķis Kalvītis, pēc stundas ierodas Bauskas slimnīcā, pieiet pie māsiņas un saka: - Esmu Eipurkšķis Kalvītis, man steidzami jārunā ar jūsu slimnīcas labāko ārstu, kurš veic sirds operācijas.
Pēc dažām minūtēm no sava kabineta iznāk Latvijas labākais ārsts, Maigonis Augonis. Prezidents saka, ka vajag aprunāties, un abi aiziet pa koridoru uz priekšu.. vietā, kur neviens cits cilvēks nav, Kalnītis izvelk ieroci, un saka, ka jābrauc uz rīgu veikt slepenu operāciju. Ja ārsts nepiekritīs braukt, viņu nogalinās, ja piekritīs, viņam labi samaksās. Ārsts Augonis piekrīt, un abi iekāpj prezidenta mašīnā un brauc uz Rīgu. Kad viņi ir sasnieguši galamērķi, gan vielas no RTU ķīmijas institūta, gan vīrietis, no kura ņems asinis ir atrasti. Vēl tikai nav dabūtas mikroshēmas ar procesoru, pati galvenā sastāvdaļa. Prezidents brauc uz militārās armijas bāzi Ķekavā. Ieraugot prezidentu, neviens viņam neprasa caurlaidi, viņš tiek ielaists iekšā bāzē. Tur viņš nošaujot pāris apsargus, tiek iekšā īpaši apsargātajā zonā, savāc mikroshēmas un procesoru un bēg prom, pa ceļam nogalinot pāris karavīrus, kuri jau sāk šaut uz prezidentu. Pēc 50 minūtēm viss ir sagatavots, lai Kalnīša sievu pārvērstu par Sarkanbaltīti. Tiek sākta operācija, sirdī tiek ieoperēta mikroshēma, ar jaunākās paaudzes procesoru, aknās tiek ielietas vairākas ķīmiskās vielas, no vīrieša tiek pārlietas asinis un smadzenēs ievieto 100 ml kaut kādu ķīmisko savienojumu. Operācija ir beigusies veiksmīgi, prezidenta sieva ir dzīva. Tagad nedrīkst atstāt dzīvus lieciniekus, un tiek nogalināts ārsts.
nākamajā rītā Latvijas savienības prezidents ierodas policijā, iesniegt ziņojumu par savas sievas pazušanu. Viņš saka, ka no rīta, pēc smagām pārrunām ar ārvalstu ministru viņš ieradies mājās, un sieva ir pazudusi, tāpat arī viņa automašīna un dažas drēbes ir nozagtas. Policists jautā par vakarnakts ielaušanos Ķekavas militārajā bāzē, bet Kalnītis atbild, ka tas iespējams bijis tas pats vīrietis, kurš nolaupijis viņa sievu un nozadzis auto.
Policists, lai pārbaudītu vai vēlu vakarā prezidents tiešām ir bijis kopā ar ārvalstu ministru, zvana viņa sekretārei, kura iedod ministra telefona numuru. Pēc neilga mirkļa Ārvalstu ministram atskan zvans:
- Labdien, jums zvana no policijas, seržants Pušmucāns. Jums vakar bija tikšanās ar prezidentu?
- Jā, mēs ar viņu apspriedām dažādas lietas, mūsu tikšanās nedaudz ieilga sakarā ar jautājumiem par naftas vadu no Rīgas uz Varšavu.
- Cikos beidzās jūsu tikšanās?
- Ļoti vēlu, precīzi neatceros, bet varēja būt ļoti, ļoti agrs rīts.
...

Tās pašas dienas vakarā pie ārvalstu ministra ierodas prezidents. Un saka, ka ir radusies problēma. Un visiem sektas biedriem tūlīt pat ir jātiekas mežā. Ministrs ar prezidentu ierodas mežā, kur jau viņus gaida pārējie sektas biedri. Viņiem ir problēma. Prezidenta Kalnīša sieva pēc operācijas ir mirusi un policija drīz var atrast viņu slēptuvi. Vīniem jāpamet Rīgas rajons un jābrauc kaut kur tālāk prom no šejienes. Bet trīs no sektas biedriem strādā valdībā, viņi nevar pamest Rīgas rajonu uz vairākām dienām tā lai nevienam nerastos aizdomas. Vienīgā daudz maz normālā ideja, ko viņi šajā vakarā izdomā ir tāda, ka pēc iespējas ātrāk jāizveido Sarkanbaltīte, normāla Sarkanbaltīte, tāda, kura nenomirst kā tas notika ar Eipurkšķa sievu. Vēl ir kaut kur jadabū vairākas mikroshēmas, jo vecā ir ieoperēta mirušās sievas ķermenī un izoperēt ārā vairs nevar tā, lai to nesabojātu.

Sarkanbaltieši izdomā mikroshēmas nopirkt no Afganistāņiem, ķīmiskās vielas tiks nozagtas Šauļos, starptautiskajā LĶU (Lietuvas ķīmijas Universitātē). Sieviete tiks atrasta, vīrietis no kura tiks ņemtas asinis arī atradīsies... Un ārstu, kurš varētu veikt sarežģīto sirds un smadzeņu operāciju tiks nolaupīts no Vācijas.

Policijā pienāk ziņojums, no Bauskas slimnīcas, ka ir nolaupīts ārsts Maigonis Augonis un joprojām nav atradies. Novērošanas kamerās ir redzams kā Latvijas Savienības prezidents nolaupa ārstu...


Sarkanbaltīte 8 - Sarkanbaltieši

"Nežēlīgā Carnikaviete tiek apsūdzēta masu slepkavības ieroča (Sarkanbaltītes) radīšanā, un viņai jāizcieš mūža ieslodzijums stingra režīma cietumā, bez iespējas tikt priekšlaicīgi atbrīvotai. Spriedums stājas spēkā kopš šī brīža un ir nepārsūdzams."

Pēc daudziem, daudziem gadiem, 2070. gadā:
Avīžu virsraksts: "Cietumā mirusi 1984. gadā dzimusī, Nežēlīgā Carnikaviete, kura izcieta mūža ieslodzījumu par Sarkanbaltītes radīšanu."

Mēnesi pirms ikgadējās 2007. gada traģēdijas, kad tika uzspri
dzināta Rīga, kad pirms tam tur nežēlīgi tika nogalinātas sievietes un vīrieši, sekta, kura sevi sauc par "Sarkanbaltiešiem" nogalina sievieti, un mežā izcep sirdi.
Sarkanbaltieši katru vakaru pielūdz Sarkanbaltīti, pēta viņas slepkavības un mēģina izveidot savu Sarkanbaltīti! Viņi katru piektdienas vakaru plkst. 22:22 nolaupa kādu sievieti un nogalina, izcepot viņas izrauto sirdi. Līķus neviens līdz šim nav atradis, un neviens nezin, kā viņi izvēlas upurus. Visi zin, ka vainīgi ir Sarkanbaltieši, bet neviens nevar pierādīt viņu saistību ar nolaupīšanām un slepkavībām. Viņi slēpjas mežā, neviens nezin, kas šajā sektā ir iesaistīti.

2070. gada 15. augusts, līdz Rīgas uzspridzināšanas atceres pasākumam 4 dienas:
Latvijas Savienoto valstu (Latgale, Kurzeme, Vidzeme, Zemgale un Estonija) prezidents, Eipurkšķis Kalnītis vēlu vakarā pēc darba dodas ar auto uz vasaras mājiņu, viņš zvana sievai un saka, ka paliks darbā līdz rītam.
Aizbraucis līdz vasaras mājiņai, viņš izkāpj no mašīnas, uzvelk Sarkanbaltītes masku un sasveicinās ar pārējiem Sarkanbaltiešiem.
Kalnītis saka:
- "Es atvedu jaunu meiteni, viņai ir ap 20 gadi, būs garšīga sirds. Tagad ir Pleiniera kunga kārta izraut sirdi."
Pleiniera kungs ar Ždaņučku sasien meiteni un ar lielu nazi izgriež ārā sirdi. Meitenes līķi viņi iemet krāsnī, bet sirdi uzcep.
Līķis ir sadedzināts un sirdi visa sekta apēd.

Nākamajā dienā policijā pienāk ziņojums par vēlvienas meitenes pazušanu, bet neviens neko nezin, kur viņa ir palikusi, neviens neatrod līķi.

2 dienas līdz lielajam Rīgas uzspridzināšanas atceres pasākumam:
Policijas priekšnieks atnāk pie Eipurkšķa Kalnīša, lai prezidentam lūgtu palīdzību nolaupīšanu un iespējams, ka slepkavību atrisināšanā, bet neviens nezin, ka pats prezidents ir iesaistīts šajās slepkavībās.
Prezidents Eipurkšķis Kalnītis policijas priekšniekam
atsaka palīdzību, aizbildinoties ar aizņemtību darbā un problēmām ar Latvijas Savienības un ķīnas robežlīguma apstiprināšanu.

Lielā Rīgas uzspridzināšanas piemiņas diena:
Atceres pasākumi risinās visā Latvijas teritorijā un bijušās Rīgas teritorijā. Latvijas Savienības prezidents ar visu Sarkanbaltiešu sektu nolaupa 10 meitenes un ved uz mežu, kur visas piesien pie koka un vienai pēc otras izgriež sirdis un sāk cept. Līķus iemet krāsnī lai sadeg.
viens no Sarkanbaltiešu sektas locekļiem paziņo, ka ir uzzinājis kā izveidot Sarkanbaltīti. Vajag tikai ķīmiskas vielas no ķīmijas institūta paņemt, gudras un spēcīgas sievietes ķermeni, 3 litrus, vīriešu asinis, mikroshēmu ar RAM un procesoru jāiemontē sirds kreisajā priekškambarī un būs kaut kas līdzīgs Sarkanbaltītei.

Svētki tuvojas nobeigumam, policija meklē tikko nolaupītās meitenes. Kāds liecinieks pasaka, ka ir redzējis meiteni iekāpjam Latvijas Savienības prezidenta automašīnā...

Sarkanbaltīte pret Sarkanmelnīti. Labais pret ļauno.

Slepeno dienestu izveidotā Sarkanmelnīte slepkavo visas reudmates, kuras satiek sev ceļā, neviens nezin kā viņu nogalināt, jo viņai bija jāuzsprāgst, kad viņa nogalinātu Sarkanbaltīti, bet Sarkanbaltīte vairs nav tāda kā agrāk, viņa ir mainijusies un jau 5 gadus ir parasta sieviete!
Vienīgi Sarkanbaltīte zin kā var nogalināt Sarkanmelnīti, bet tas viņai jāizdara pašai!
Sarkanbaltīte, kuru var nogalināt kā parastu sievieti, stājas pratī nemirstīgajai Sarkanmelnītei, kuru var nogalināt tikai ar
dūrienu starp aknām un zarnas caurduršanu.

Viegli sniga. Ceļa malā esošās mājas lēnām iekārtojās ērtāk kupenās, sāka klanīt galvas un pa vienai vēra ciet savas dzelteni izgaismotās acis. Kaut kur tālumā rēja suņi, šur tur naksnīgajās debesīs vēl vijās balta dūmu strūkliņa.

Sniegs piestāja un no mākoņiem izlīda apaļš mēness ritulis, spoži izgaismodams egļu galotnes, augstsprieguma līniju, apsnigušos laukus un vēlīno gājēji, kura no meža uz noblietētā ceļa aizelsusies
gāja uz pilsētu, tā bija Sarkanbaltīte, viņa meklēja Sarkanmelnīti, lai to nogalinātu!
Viņa turpināja iet, līdz tika līdz pilsētai, un iegāja kādā Arēnā, tur bija daudz rudmates, tāpēc tieši tur varētu būt arī Sarkanmelnīte, viņa viņu meklē.. tikmēr Arēnā notiek pasaules čempionāts šahā uz izģērbšanos, cīņā par pasaules čempiona titulu, kas notiek starp Višvanatanu Anandu un Maiju Čeburdanidzi, pēc nospēlētām 8 kārtām rezultāts ir 4,5:3,5 Čeburdanidzes labā. Šo astoņu kārtu laikā Anands ir šķīries no vestes un kaklasaites, kamēr Čeburdanidze ir bijusi spiesta novilkt labās kājas kurpi. Piecas partijas ir beigušās neizšķirti. Cīņa noritēs tik ilgi, kamēr viens no šahistiem netiks atbrīvots no pilnīgi visām drēbēm.
Dinamiska cīņa notiek arī starp Vladimiru Kramņiku un datoru Deep Shpritz, pēc 21 kārtas vadībā ar 12:9 atrodas dators.
Pasaules čempions ir zaudējis astoņas partijas, kuru laikā šķīries no žaketes, kaklasaites, labās kājas kurpes, labās kājas zeķes, kreisās kājas zeķes, biksēm, bikšturiem, krekla un apakškrekla un palicis spēlējam apakšbiksēs un kreisās kājas kurpē.
Pagaidām Kramņikam datoru ir izdevies piespiest kapitulēt piecas reizes, pēc kurām Deep Shpritz bijis spiests atvadīties no kreisās tumbiņas, taustiņa "CapsLock", taustiņa "Esc", CD-roma un peles. Laikrakstam "Šahmati News" Kramņiks atzinies, ka cer ievirzīt spēles gaitu sev labvēlīgā gultnē pēc tam, kad būs izdevies savu pretinieku atbrīvot no monitora, procesora un cietā diska.

Sarkanbaltīte neatrod Sarkanmelnīti un turpina meklēt pa visu pilsētu. līdz kādā avīzē izlasa, ka 52 rudmates ir nogalinātas Jelgavā. To izlasot, viņa brauca uz Latviju. Ieradusies Latvijā viņa izkāpjot no autobusa uzreiz sāka meklēt Sarkanmelnīti, bet ierauga asinis un rudmates līķi.. Viņa zināja, ka Sarkanmelnīte ir kaut kur te pat. Tumšā iela bija piesnigusi ar baltu sniegu, bet sniegs bija asiņais, tur bija 3 rudmašu līķi. un turpat viņa arī ieraudzija pašu Sarkanmelnīti. Viņa izvilka no kabatas ieroci, notēmēja uz slepkavu, otrā rokā turēdama nazi, kuru iedurt aknās. Pēkšņi atskan šāviens, vēl viens šāviens.. Sarkanmelnīte joprojām stāv, un ar savu domu spēku bija likusi Sarkanbaltītei sevi nogalināt. Sarkanbaltītes ķermenis noasiņoja, sarkanās asinis tecēja pa sniegu, iekrāsodamas to... Atskan sprādziens un spridzeklis, kurš bija ievietots Sarkanmelnītes ķermenī uzsprāga, nogalinot viņu...

turpinājums sekos!!?

Sarkanbaltīte 6 - Diena pēc beigām

...mājā pazuda elekrība, viss pēkšņi satumsa.. Atskan šāvieni, kāds kliedz, kritiena skaņas... asinis tek pa kāpnēm lejā.. kāds ir miris..
Parādās gaisma, klusums, Sarkanbaltīte un Lādētājs joprojām skatās viens uz otru, notēmējuši ar ieročiem, pēkšņi Lādētājam uz galvas uzkrīt līķis. Lādētājs nokrīt, bet tā vietā lai viņam nocirstu galvu, Sarkanbaltīte noceļ viņam uzkritušo līķi, un pieceļ viņu kājās, paņem ieroci un nogalina aiz Lādētāja muguras pieskrējušo policistu. Viņa ar Lādētāju skrien
prom, iekāpj mašīnā un brauc prom no valsts. Lādētājs aizved Sarkanbaltīti uz savu māju, iedod tīras drēbes...

ASV slepenais dienests ir atklājis, sievieti, kas ir radijusi Sarkanbaltīti. Tā ir kāda ļauna Latviete no Carnikavas.
Zinātnieki beidzot ir izpētijuši pelēko šķidrumu no Sarkanbaltītes un noskaidrojuši, ka viņu var pavisam vienkārši nogalināt, ja to izdara kāds, kuram asiņu vietā ir tāda pati pelēka viela.
ANO vadītāji brauc uz Latviju arestēt nežēlīgo Carnikavieti. Kad viņi ir pie viņas mājām, viņi ierauga lielu ķīmisko laboratoriju un pagrabā trīs kaķus! atraduši sievieti, viņi lūdz palīdzību Sarkanbaltītes nogalināšanā, palīdzot izveidot Sarkanmelnīti, kura pati iznīcināsies nogalinot Sarkanbaltīti!

Turcijā Sarkanbaltīte ēd vakariņas ar Lādētāju, pēc tām viņi dodas uz guļamistabu...... pamostoties atklājas, ka pirmo reizi pārguļot ar īstu vīrieti Sarkanbaltīte ir kļuvusi par normālu sievieti, viņa vairs nav spējīga ar 5 kodieniem izkost caurumu cilvēkā, lai izvilktu sirdi, viņa vairs nevar pārvērsties pelēkā šķidrumā, viņā tek īstas asinis..

Carnikavā tikmēr sieviete piekrīt palīdzēt Sarkanmelnītes radīšanā..

Pēc gada ir radīta Sarkanmelnīte, kuras uzdevums ir: likvidēt Sarkanbaltīti, viņai aknu vietā ir ievietots spridzeklis, kurš uzsprāgs, tiklīdz tiks nogalināta Sarkanbaltīte.
Turcijā Sarkanbaltīte ar Lādētāju nesen ir apprecējušies un viņiem ir piedzimis bērns.

slepenie dienesti vēl ieliek Sarkanmelnītē raidītāju un palaiž ielās! Katru dienu, katru nakti bez apstājas viņa meklē Sarkanbaltīti, visa Eiropa, Āzija, Amerika tiek izmeklēta. Viņa tika radīta tā, lai, viņa sajustu Sarkanbaltīti, ja viņa ir tuvāk par 5 kilometriem, bet jau pusgada laikā neko nav atradusi!

Pēc 5 gadiem.
Sarkanbaltīte ir parasta sieviete, kurai jau ir 4 bērni, ir precējusies ar Siemenu Lādētāju, Sarkanmelnīte viņu nevar atrast. Bet viņa bija ieprogrammēta nogalināt Sarkanbaltīti. Viņas programmatūrā esošais raidītājs ierūsēja viņas audos un sākās īssavienojums, kura dēļ Sarkanmelnīte sāka slepkavot rudmates, domādama, ka tās ir Sarkanbaltītes. Slepenie dienesti sāk domāt, ka Sarkanbaltīte ir mirusi, bet tagad viņiem ir cita problēma - Sarkanmelnīte. Pašu radītais slepkava-robots tagad ir jāiznīcina!
Raidītājs, kurš tika ievietots Sarkanmelnītē ir ieaudzis viņas audos un vairs nav iespējams noteikt viņas atrašanās vietu. Viņa jau ir nogalinājusi 19000 rudmates visā Eiropā...
Kāds ir nofilmējis kā tiek nogalināta kārtējā rudmate. Slepkavību parāda ziņās, kuras skatās Sarkanbaltīte, viņa redz, un saskata līdzību ar sevi, viņa saprot, ka Sarkanmelnīte ir radīta lai nogalinātu viņu, bet kaut kas ir sabojājies un viņa nogalina neīstos...

CIP mēģina iedarbināt spridzekli, kas ir ievietots Sarkanmelnītes aknās, bet tas nestrādā. Neviens nezin kā lai viņu nogalina.

Neviens nevar nogalināt Sarkanmelnīti? Nevar būt, kādam tas ir jāspēj.. tiešām to spēj izdarīt Sarkanbaltīte, bet viņa negrib iet uz policiju, jo tad viņu apcietinās par daudzajām slepkavībām, kuras viņa izdarija. Viņa pati uzsāks cīņu ar Sarkanmelnīti.

Parasta sieviete vārdā Sarkanbaltīte, 3 bērnu māte stājas pretī nežēlīgajai Sarkanmelnītei... turpinājums sekos!

Sarkanbaltīte 5 - Cīņas sākums.

3. decembrī visi 9 atlikušie bērni pārvērtās par Sarkangalvīšiem. 3 no viņiem sajuta vēlmi pēc dzīvnieku ceptu siržu smaržas, 3 vēlējās sajust sieviešu sirdis, bet pēdējie 3 - vīriešu sirdis... Bet visiem deviņiem bija kkas kopīgs - visi vēlējās iznīcināt pasauli, sākot ar Spāniju un visas pārējās valstis pa vienai.

Visi 9 viņi no ķīnas ceļoja uz Spāniju, pa ceļam katru dienu nogalinot 9 sievietes, 9 vīriešus un 9 dzīvniekus.
Pēc 20 dienām viņi šķērsoja Turciju un turpināja iet uz Spāniju.

Turcijā pēc vairākiem ziņojumiem par noslepkavotiem cilvēkiem, vietējā valdība lūdza palīdzību vietējam kara varonim, Ričijam Cietnim! Viņš sazinās ar nemirstīgo Siemensu Lādēdāju, kuram asiņu vietā tek šķidrs zelts. Viņu var nogalināt tikai nocērtot galvu vai trāpot sirdī lodi, bet sirds viņam ir nabā!
Siemens Lādētājs noskaidro, ka ziņojumi par slepkavotiem cilvēkiem ir nākuši no Turcijas austrumiem. Viņš brauc uz vietu, kur noticis jaunākās slepkavības, noskaidro lietas apstākļus un turpina ceļu, pēc vairākiem simtiem kilometru viņš apstājas kādā Bulgārijas pilsētiņā, kurā bija nogalināti 18 cilvēki. Viņš zināja, ka ka ir uz pareizā ceļa un turpināja braukt uz rietumiem. Ierodoties Serbijā Lādētājs sazinās ar vietējo policiju un uzzin, ka Podgoricā tikko ir notikušas vairākas slepkavības. Viņš zin, ka lēnām tuvojas Sarkangalvīšiem.

Pēc vairākām dienām Sarkangalvīši ieradās Slovēnijā un Ļubļanā meklēja nākamos upurus, tikmēr Siemens Lādētājs arī bija ieradies Ļubļanā... Sarkangalvīši izdara slepkavības, uzcep ugunskurī sirdis un jūtas paēduši, uzreiz kāda sieviete paziņo policijai par slepkavībām. Lādētājs, noklausijies policijas telefonu, brauc uz notikuma vietu, viņš paspēj būt ātrāk par policistiem un redz, kā Sarkangalvīši aizskrien. Viņš viņiem seko, viņi ieskrien šķērsielā, no kuras nav izejas.. Lādētājs viņus ir noķēris, Viņš izvelk savu ieroci, kurš ir pielādēts ar asām naglveidīgām sprāgstvielām, kuras vispirms ieduras ķermenī, pēc tam uzsprāgst. Viņam pavēlēja nogalināt visus deviņus slepkavas. Siemens Lādētājs ātri izdara 9 šāvienus, un pazūd tumšajās ieliņās pirms policijas atbraukšanas. Deviņi Sarkangalvīšu līķi guļ zemē, no viņiem tev asinis.. laikam asinis.. kaut kāds šķidrums līdzīgs asinīm, šķidrums no visiem Sarkanbaltīšiem saplūst vienā un tumsā parādās viņa... Sarkanbaltīte, viņa ir atdzimusi. Bet ne tāda kā iepriekš, viņa ir ļaunāka, ātrāka, spēcīgāka, nāvējošāka, nenogalināmāka. Viņa paskatās uz savu bērnu līķiem, no kuru asiņšķidruma viņa atdzima un vēlējās tikai trīs lietas: izdarīt to, ko viņas bērni bija iesākuši darīt (iznīcināt pasauli sākot ar Spāniju), atriebt savu bērnu nāvi, nogalinot Lādētāju, un atgriezties savā dzimtajā pilsētā, pie sava radītāja.

Siemens Lādētājs jau gribēja doties atpakaļ uz Turciju, kad kāpdams automašīnā, ieraudzija atpakaļskata spogulī sievieti. Viņš atcerējās, ka pirms vairāk nekā gada dēļ šīs sievietes tika iznīcināta Rīga. Viņš atpazina Sarkanbaltīti.. Siemens Lādētājs saprata, ka ja viņš aizbrauks, pasaulei pienāks gals, viņam jāiznīcina viņa, jau tagad.
Sarkanbaltītei vairs nevajag siržu smaržu, lai izdzīvotu, bet viņa sajūt cilvēku sirdis.. ejot garām Lādētāja mašīnai, viņa sajuta, ka šim cilvēkam sirds ir zemāk.. daudz zemāk.. sirds ir nabā. Viņi saskatijās, un viens otra acīs ieraudzija savu atspulgu. Viņi zin, ka te un tagad viss beigsies..
Lādētājs izkāpj no mašīnas, Sarkanbaltīte paņem asu, lielu nazi, ar ko var nocirst galvu. Lādētājs pielādē šaujamo. Viņi joprojām skatās viens uz otru. Sarkanbaltīte sāk skriet un ieskrien kādā mājā, Lādētājs viņam seko.. Viņa sagatavo aso nazi, viņš notēmē.. atskan sprādziens, kādai sievietei uzsprāga mikroviļņu krāsns, mājā pazuda elekrība, viss pēkšņi satumsa.. Atskan šāvieni, kāds kliedz, kritiena skaņas... asinis tek pa kāpnēm lejā.. kāds ir miris..

Sarkanbaltīte 4 - Klonu uzbrukums.

Nenotveramā un nenogalināmā Sarkanbaltīte klejoja pa ASV štatiem nogalinādama sievietes...

Pienāca kārtējā nakts un Sarkanbaltīte sajuta, ka galva, kas viņai atrodas starp krūtīm sāk līst ārā.. Parādās pleci, vēders un no viņas krūšstarpas izlien ārā dzīvs Snieggalvītis. Viņš paskatās uz savu māti un saka:
- Es tevi mīlu, mammu.
un viņi iemīlējās.

Pēc 9 nedēļām piedzima pirmie bērni viņiem, vēl pēc 9 nedēļām vēl 3 bērni piedzima. Līdz Snieggalvītim izbeidzās apaugļojamā eļļa un viņš vair
s nevarēja radīt pēcnācējus. Sarkanbaltīte ievēroja, ka bērni nevar pārvērsties šķidrumā, kad iestājas diena, un viņi nepārtiek no sieviešu ceptu siržu smaržas. Viņi prasa īstu ēdienu, un katrs no viņiem ēd ar visām trijām mutēm. 10 bērni, 30 mutes, un visas jāpiebaro ar rīsiem. Sarkanbaltīte ar bērniem aizpeldēja uz Ķīnu, atstādami Snieggalvīti Amerikā. Bērni ēda rīsus katru dienu, Sarkanbaltīte slepkavoja ķīnietes.. ķīnieši Ķīnā ir tik daudz, ka neviens neievēroja, ka katru nakti pazūd pāris sievietes. Tā viņi dzīvoja laimīgi pāris nedēļas, līdz Sarkanbaltīte nogalināja Ķīnas īsāko basketbolisti, kura bija 1,56m īsa. Policija sāka meklēt slepkavu, bet neko neatrada, tika izsaukts Skeletments un Aģents 118.. Viņi ieradās Ķīnā, bet neko nesaprata Ķīniski un aizbrauca atpakaļ. ķīnas valdība lūdz palīdzību Korejiešiem. Viņi atsūta uz Ķīnu savu labāko ekstremālo un noslēpumaino lietu departamenta ekspertu, Maikro van softo!

Tikmēr Amerikā Snieggalvītis ir izveidojis jaunu porciju ar apaugļojamo eļļu un sāka meklēt Sarkanbaltīti. Viņš iekāpj pirmajā lidmašīnā un lido uz kaut kurieni. Lidmašīna nolaižas Ķelnē. Snieggalvītis sāk izmeklē visu pilsētu, visu valsti, bet neatrod Sarkanbaltīti. Ķelnē sākas stipra vētra, un krītošs koks uzgāžas virsū Sieggalvītim. Pēc lielā trieciena pa galvu viņam uzradās atmiņas no iepriekšējās dzīves. Tās bija Termometrona atmiņas, un viņš atcerējās, ka viņam jāizdara neizdarītā lieta: jāiznīcina pasaule. Ar raķetēm tas neizdevās un vajadzēja izdomāt kaut ko citu, bet viņam traucēja lielā soma, kurā bija apaugļojamā eļļa. Sarkanbaltīti neatradis, viņš kādai pretimnācējai iegāž mutē puslitru ar to eļļu, bet sieviete nepaliek stāvoklī. Viņš ielej mutē arī nākamajai pretimnācējai, bet arī viņa nepaliek stāvoklī. Šī eļļa derēja tikai Sarkanbaltītei, bet viņš viņu nevar atrast.Iztērējis visu eļļu, viņš sāka kārtīgi plānot pasaules iznīcināšanu...

Maikro van Softo nosaidro visu par Sarkanbaltītes sagūstīšanas un iznīcināšanas mēģinājumiem gan Rīgā, gan Ventspilī, kā arī Amerikā un secina, ka vienīgais veids kā viņu nogalināt ir aprakstīts senajā X-reģistrā BOOTeņa pamatmātplates zonā pie 312. sektora uz vienas mikroshēmas. Tur rakstīts, ka jānogalina viņas radītājs, tad viņa nevar pārvērsties šķidrumā, un tad dzīvai galva jānocērt, un no smadzenēm jāizgriež dziedzeris, kurš ražo QZZ balzāmu. Pa visu ķīnu tiek meklēta Sarkanbaltīte, lai beidzot viņu nogalinātu...

Tikmēr kādā klusā rīsu lauka vidū Sarkanbaltītes trīsmutainie bērni ēd rīsus, un viņu māte cepj sirdis.

Snieggalvis nespēja izdomāt nevienu sakarīgu ideju kā lai iznīcina pasauli, iegāja kādā Berlīnes bārā un iedzēra pāris litrus viskiju ar alu! Viņš nezināja, ka viņa smadzeņu viela sastāv no Sarkanbaltītes šūnām, kuras alkohola iespaidā izkūst. Viņam sāka kust smadzenes un šķidrums tecēja ārā pa ausīm, degunu un muti, līdz viss bija iztecējis. Snieggalvītis bez smadzenēm izgāja no bāra un pārejot pāri ielai viņu notrieca autobuss. Snieggalvis bija miris!
Tajā brīdī, Ķīnā, Sarkanbaltīte sajuta asas sāpes vēderā. Viņas ķermenis maina krāsu, ādā kopā ar gaļu sāk lobīties nost no skeleta. Viņa jūt, ka mirst. Mazākajam no saviem bērniem viņa iebaroja savas aknas, nieres, plaušas, un ar pēdējiem spēkiem arī sirdi... Viņa bija mirusi...
Viņas mazākais bērns kļuva par sievieti, viņš pārvērtās par Sarkangalvīti Juniori. Pārējie 9 bērni negribēja samierināties, ka viņa ir labāka par pārējiem un apēda viņu.
nākamajā dienā visi 9 atlikušie bērni pārvērtās par Sarkangalvīšiem. 3 no viņiem sajuta vēlmi pēc dzīvnieku ceptu siržu smaržas, 3 vēlējās sajust sieviešu sirdis, bet pēdējie 3 - vīriešu sirdis...

Sarkanbaltīte un Termometrons

... Sarkanbaltīte tika nogalināta apšaudē pie Ventspils slimnīcas. Līķis pārvērtās pelēkā šķidrumā. Aģents 118, lai izpētītu šo šķidrumu, to iepilda pudelē un ved ar lidmašīnu uz Ņujorku. Nolaižoties lidostā, atklājas, ka pudele ir tukša, un tās vidū ir izplēsts caurums...

Aģents 118 sāk meklēt pa visu lidmašīnu šķidrumu, bet neko neatrod, pēkšņi viens no viņa palīgiem atklāj, ka ir pazudis izpletnis un lidmašīnas aizmugurē, grīdā ir caurums. Aģents 118 izsauc savu kaujinieku brigādi un pa vi
su ASV teritoriju tiek uzsākta pamatīga Sarkanbaltītes meklēšana.
Tikmēr Netālu no Vašingtonas, agrā rīta stundā, pirms saullēkta ar izpletni nolekusī Sarkanbaltīte meklē sev barību... sievieti, kurai izraut sirdi... Sarkanbaltīte Ventspils apšaudē ir zaudējusi kreiso aci, labo ausi un deguna vietā ir caurums! Jau pulkstens rāda 7:00 un saule sāk aust, un Sarkanbaltīte atkal pārvēršas pelēkajā šķidrumā, netālu no kādas mājas, kurā norisinās ģimenes strīds. Vīrs kliedz uz sievu, sieva neiztur un izmet pa logu vīra mantas... Vīrs ir ķīmijas profesors un starp izmestajām mantām bija vairāki ķīmiski šķidrumi, burciņas ar ķīmijām saplīsa un vielas izlija un saplūda ar pelēko šķidrumu, kuru sauc par Sarkanbaltīti.

Pagāja diena, slepenie izlūkdienesti, FIB, CIP, armija, policija nevarēja atrast nevienu pavedienu, lai noskaidrotu, kur ir Sarkanbaltīte. Saule norietēja un pelēkais šķidrums atkal varēja pārvērsties.. Bet šoreiz dēļ ķīmisko vielu klātbūtnes Sarkanbaltītei starp krūtīm parādijās vēlviena galva, un kreisās auss vietā bija vidējais pirksts. Tiklīdz viņa bija beigusi pārvērsties, tā gāja meklēt sievieti, kuru nogalināt, bet tajā vietā palika vēl pelēkais šķidrums... Un uzreiz pēc tam, kad sāka līt lietus, no šķidruma, sāka parādīties monstrs, kuru sauc ar Termometronu.

Sarkanbaltīte atrada dzīvokli, atrada guļošu sievieti un ar 5 kodieniem izgrauza caurumu krūtīs, izņēma sirdi un uzcepa to. Bet viņa nesajutās paēdusi no ceptās sirds smaržas, un meklēja nākamo upuri. Tikmēr Termometrons ielaužas ieroču veikalā un nozog visdārgākos un labākos ieročus. Nakts tuvojas nobeigumam, Sarkanbaltīte ir nogalinājusi jau 12 sievietes, bet joprojām nejūtas paēdusi. Viņa sāk nogalināt vīriešus, bet arī no viņu sirdīm viņa nevar paēst.

Saule uzlec, un Sarkanbaltīte pārvēršas šķidrumā.. Pa to laiku Termometrons ar pielādētiem ieročiem tuvojas ASV militārajai bāzei. Ar 10 šāvieniem tiek nogalināti visi 20 bāzes perimetra apsargi. Visi bāzes darbinieki un karavīri ķeras pie ieročiem un mēģina apstādināt Termometronu, bet visas lodes, kas tiek raidītas viņa virzienā tiek sašķidrinātas ūdenī. Jo vairāk tiek šautas pa Termometronu, jo vairāk ūdens parādās telpā. Viņu nav iespējams apstādināt. Viņš sev priekšā nomet granātu, tā sprāgst, daudzi karavīri iet bojā, bet viņam nav ne skrambiņas. Beidzot Termometrons ir ticis līdz atomieroču glabātuvei. 10 raķetes ar atombumbām tiek uzstādītas. Viņš 2 no tām notēmē uz Eiropu, 3 uz Āziju un 3 uz Āfriku, uz Austrāliju un Dienvidameriku vienu. Lai palaistu raķetes jānospiež palaišanas poga, kura ir novietota ar 5m biezām metāla durvīm. Viņš nespēj atvērt tās durvis, mēģina vairākas minūtes, bet nekas nesanāk, tad tiek paņemts ierocis un ar pamatīgu šāvienu tiek izšauts caurums durvīs. Kad Termometrons ieiet telpā ar palaišanas pogu, viņš atklāj, ka poga šāviena brīdī ir bojāta, un raķetes nav iespējams palaist.. Tās būs jāpalaiž pašam, ar raķetēs iemontētās mikroshēmas palīdzību. Pēc 4 stundām visas raķetes tiek palaistas.. 9 reķetes izšaujas, bet viena paliek.. Termometrons paskatās uz raķetes sāniem ar maziem burtiem rakstītajā uzrakstā: "изготовлено в CCCP"..
Raķetes novirzās no trajektorijas un visas ar lielu ātrumu tuvojas kādam Nezināmam lidojošam objektam, 5000km attālumā no zemes.. pēc brīža tur notiek sprādziens un NLO atlūzas nokrīt Japānā, iznīcinot pusi valsts.

Diena ir pagājusi, saule noriet un Sarkanbaltīte dodas siržu meklējumos, Termometrons iet meklēt daļu no sevis, savu māsu, Sarkanbaltīti.

Pēc vairākām diennaktīm, kuru laikā tika nogalināti vairāk nekā 100 cilvēki, Sarkanbaltīte un Termometrons satikās. Viņš izvilka sev caur muti savu sirdi un atdeva to savai māsai. Viņa to uzcepa un atkal sajuta baudu no ceptu siržu smaržas. Termometrons bez sirds varēja iztikt pāris minūtes. Viņš atvadijās no Sarkanbaltītes un aizgāja.. aizgāja nomirt.

Mūžīgi Sarkanbaltīte

Ir 3. augusta vakars, saule norietējusi, klusas Ventspils ieliņas.. Pa kādu ielu iet pussadegusi, kroplīga, apdauzīta, izbadējusies sieviete... tā ir viņa, Sarkanbaltīte... Viņa ir izdzīvojusi Rīgas uzspridzināšanā. Viņu nekas un neviens nevar apturēt. Tikai šoreiz viņa nevar pārvērsties maniakā slepkavā-izvarotājā, jo ultraģenētiski mutantobiskainā ierīce ir sabojājusies sprādzienā. viss ko viņa var darīt, ir atkal sajust sievietes ceptas sirds smaržu, lai izdzīvotu. Drīz ausīs saule, bet Sarkanbaltīte nevar pārvērsties par maniaku. Viņa nezin, kas notiks, kad uzlēks saule... Pienāk rīts, un paradoties gaismai Sarkanbaltīte izšķīda pelēcīgā šķidrumā un aiztecēja kanalizācijā.
Nākamajā vakarā, līdz ar tumsas iestāšanos, no kanalizācijas izlien Sarkanbaltīte.. Viņa ir pamatīgi izsalkusi pēc asinīm un ceptas sirds smaržas.
Sarkanbaltīte ielien kādā dzīvoklī, ierauga gultā vīrieti un sievieti. Aizpiež muti sievietei, un sāk kost krūtīs, bet sieviete paspēj iebļauties, pamostas vīrs, ieslēdz gaismu un.. Sarkanbaltīte pēkšņi pārvēršas pelekajā šķidrumā un ietek izkostajā caurumā... Vīrs zvana policijai un mediķiem. Policija neatrod nevienu pierādijumu. Neviens neko nav redzējis. Sievietei aizšuj izgrauzto caurumu ciet, un pēc ļoti ilgas operācijas sāk atveseļoties.
Pēc 2 mēnešiem, sievieti palaiž mājās, vīrs viņai uztaisa vakariņās ceptas vistas. sieva apēd tās un no smaržas pamostās Sarkanbaltīte, kura visu šo laiku šķidrā veidā bija sievietes ķermenī. Sievietes ķermenis sasprāgst uz visām pusēm, un no tā izlien Sarkanbaltīte. Lai nebūtu neviena liecinieka, viņa nogalina vīrieti. Saule jau norietējusi, un viņa var iziet ielās. Viņa aiziet uz blakus māju, ielien dzīvoklī un kādai vientuļai sievietei izrauj sirdi, izcep, paosta, sajūtās paēdusi, un pakar sirdi pie lampas.
Nākamajā rītā avīzēs parādās virsraksti:
"Vai nežēlīgā slepkava no Rīgas ir izdzīvojusi?"
"Slepkava maniaks ir nemirstīga un tagad terorizē Ventspili."
"Nežēlīgā siržu rāvēja ir dzīva vai uzradies viltvārdis?"
"Intervija ar pilsētas prezidentu Lembi."

Arī nākamajā dienā tiek atrast sievietes līķis ar pakārtu sirdi pie lampas.
No ASV atgriežas pusmirušais skeletments. Viņš zvana savam Krievu draugam, Spelēcim (Aģents 118 ). Un paskaidro, ka darīšana ir ar kādu ļoti gudru un nenotveramu maniaku, kura ir izdzīvojusi sprādzienā, kurā pilnīgi neviens nespētu izdzīvot!

Ventspilī ierodas Aģents 118 un uzsāk izmeklēšanu. Neko sakarīgu neatradis, viņš ierosina pie katras mājas pielikt videonovērošanas kameru, kā arī katrā dzīvoklī, katrā istabā pa kamerai. Lembis no Eiropas savienības krājumiem nopērk visas pieejamās novērošanas kameras, un sākas kameru pievienošana. Kamēr kameras tiek pievienotas (4 dienas), timēr ir jau 4 jauni līķi.
Kameras ir uzstādītas, un darbinieki sāk darbu. Visas kameras tiek uzmanītas, visi skatās video. Pēkšņi kādā dzīvoklī ienāk Sarkanbaltīte, ieiet guļamistabā.. To ierauga policisti un visi brauc uz nozieguma vietu, kad viņi ir atbraukuši, viņi ieskrien dzīvoklī un ierauga sirdi pie lampas un līķi gultā.. Sarkanbaltīte jau prom.
Tiek nobloķēta visa apkārtne 5km rādiusā ap māju un 980 policisti, karavīri un slepenie aģenti mēģināja atrast Sarkanbaltīti. Tikmēr viņa paslēpusies visklusākajā vietā, gaida, kad uzausīs saule, lai viņa varētu pārvērsties šķidrumā.. Viņas slēptuvei tuvojas karavīri, saule ausīs pēc 9 minūtēm... par vēlu. Sarkanbaltīte ierauga nedaudz tālāk pa ieliņu kādu bomzi, kurš iekūris ugunskuru, sildās. Viņa pieceļas un sāk skriet pie viņa, karavīri viņu ierauga un sāk šaut, bet netrāpa. Viņa iemet ugunskurā bomža mantas, lai uguns būtu lielāks, un kamēr karavīri jau tuvojas, Sarkanbaltīte uguns radītajā gaismā pārvērtās par pelēko šķidrumu un aiztek prom...
Aģents 118 izpēta visu notikušo, un saprot, ka viņu nevar nogalināt ar lodēm, gaismā viņa pārvēršās šķidrumā un viņai vajag sieviešu ceptas sirdis, lai izdzīvotu! tātad dzīvoklī viņu nevar noķert, jo viņa var ieslēgt gaismu un uzreiz pārvērtīsies šķidrumā. Pa dienu arī nevar noķert.. Vienīgi naktī, un tikai naktī viņa slepkavo.
Pilsētas prezidents Lembis paziņo:
Visām sievietēm naktīs jāpārnakšņo īpaši apsargātajā slimnīcas mājā.
Pienāk vakars un visas sievietes, kuras ir Ventspilī iet uz slimnīcu. Slimnīcai apkārt ir uztaisīts žogs, ik pēc 2 metriem ir karavīri, iekšā dežūrē vairāk nekā 100 policisti, uz jumta tiek novietoti 10 snaiperi. Visā slimnīcas teritorijā tiek pievienotas novērošanas kameras. Katrā slimnīcas pusē stāv pa kaujas mašīnai un no Igaunijas noīrētie tanki.

Pilsētā satumst, Sarkanbaltīte iznāk ielās... staigā apkārt, bet nejūt sievietes smaržu. Nav neviena sieviete tuvumā esošajās mājās. Apstaigājot pusi pilsētas, pēkšņi viņa sajūt spēcīgu sieviešu aromātu. Viņa ir pietuvojusies slimnīcai.
kāds snaiperis ierauga Sarkanbaltīti, paziņo pārējiem, un tiek izsludināta trauksme. Visi sāk šaut Sarkanbaltītes virzienā, visi 4 tanki tiek novietoti vienā rindā un atskan šāvieni, no helikopteriem tiek mestas granātas. šāvienu un sprādzieni skan vairāk nekā 10 minūtes... līdz viss apklust. No Sarkanbaltītes pāri palikuši daži gaļas gabali un kauli, kā arī pelēka šķidra viela.
Aģents 118, lai izpētītu pelēko šķidrumu, nosūta paraugu uz ASV ar lidmašīnu. Kad lidmašīna ir nolaidusies Ņujorkā, atklājas, ka pudelīte, kurā bija šķidrums, ir tukša un pudeles vidū ir neliels, izplēsts caurums....

The Best night Ever

Bija vēla 2049. gada vasaras nakts. Aijai nenāca miegs, viņa gulēja savā gultā un lasīja žurnālu. Tajā viņa atrada kādu rakstu par 2018. gada 24. augusta notikumiem Liepājas futbola stadionā, tur notika postošs ugunsgrēks futbola spēles laikā un kopš tā laika stadions nav atjaunots. Cilvēki tajā nav spēruši kāju jau vairāk nekā 25 gadus, jo runājot, ka tajā spokojoties. Aija vēlējās aiziet līdz tam stadionam un pārliecināties pati savām acīm par to. Viņa pazvanīja Mārim un jau pēc pāris dienām abi nolēma doties pastaigā uz stadionu.

Tālumā varēja dzirdēt tikai vilcienu radīto troksni. Stadiona teritorija bija nožogota ar pamatīgu žogu. Kādreiz izcilais un milzīgais stadions vairs nebija nevienam vajadzīgs. Tajā pilsētas pusē neviens sen nebija rādījies. Nakts vidū, pus sabrukušajā, pamestajā futbola stadionā atradās tikai Aija un Māris, kuri bija nodomājuši pavadīt nakti šajā klusajā vietā.

Māris atvēra šķībās ieejas durvis un iegāja stadionā, viņam sekoja Aija. Pārkāpuši pāri sabrukušam pakāpienam, viņi sāka kāpt pamestajā tribīnē. Uzkāpuši līdz pašai augšai, viņi atvēra durvis un iegāja gaitenī, kas ved uz spēlētāju ģērbtuvēm. Aija paspīdināja lukturīti uz kādām durvīm un ieraudzīja uzrakstu 'Liepājas Metalurgs - ģērbtuves'! Māris atvēra durvis un viņi abi iegāja ģērbtuvē. No tās pāri palikušas bija tikai sienas, saplaisājusi grīda un pus sabrukuši griesti. Māris pagriezās pret Aiju un noskūpstīja. Viņa lūpas maigi pieskārās meitenes lūpām. Puisis turpināja skūpstīt meiteni, viņas kaklu, plecus. Māris lēnām novilka viņas topiņu un nolika turpat blakus uz grīdas, un turpināja skūpstīt Aijas krūtis. Jau pavisam drīz Aija bija pilnīgi kaila. Māris sāka alkatīgi skūpstīt viņas kaunuma lūpas un klitoru. Viņa rokas slīdēja pa viņas augumu, krūtīm, gurniem, pa kājām, līdz ieslīdēja kājstarpē. Aija piecēlās un sāka atbrīvot Māri no apģērba. Novelkot bikses, viņa sajuta piebriedušo locekli un maigi to noglāstīja un teica, ka viņai somiņā ir prezervatīvi. Kad viņa to biju uzvilkusi savam draugam uz piebriedušā locekļa, puisis to lēnām, nesteidzoties ieslidināja viņas vagīnā. Viņu augumi bija cieši sakļāvušies kopā. Meitene izbaudīja kā loceklis vienmērīgi kustās viņas kājstarpē. Māris sāka kustēties ar vien ātrāk un ātrāk, Aija lēnām pavēra acis un ieraudzīja pie griestiem stadiona spoku, kuram mutē bija fanu taurīte. Viņa nobijās un tieši tajā brīdī izjuta fantastisku orgasmu. Pēc pāris mirkļiem viņa atvēra acis un spoka vairs nebija. Māris, protams, ka neticēja tādam spokam. Abi saģērbās un gribēja doties uz stadiona tribīnēm, bet Aija nespēja atrast savu somiņu un lukturi. Viņi vairākas minūtes meklēja, bet bez panākumiem. Paverot durvis viņi izdzirda dīvainus soļus, tie tuvojās. Likās, ka kāds nāk uz šo vietu. Abi apskāvušies gaidīja pie durvīm. Dīvainie soļu trokšņi apklusa. Māris lēnām pavēra durvis un paskatījās apkārt. Neviena nebija. Bet aiz durvīm pamanīja Aijas somiņu. Viņi nespēja izskaidrot kā tā tur nokļuvusi. Paņemdami somiņu, viņi izgāja no pussagruvušās ģērbtuves un devās uz tribīnēm.

Iznākot tribīnēs viņi pamanīja, ka debesis apgaismo spožs pilnmēness. Māris kāpa pa apdilušajām trepēm lejā uz vietu, kur agrāk bija pats futbola laukums, Aija viņam sekoja. Nokāpis līdz pašai lejai viņš pagriezās, bet meitenes tur nebija. Vēl pirms dažiem mirkļiem viņa bija aiz muguras, bet vairs nav. Puisis ātri uzskrēja pa kāpnēm atpakaļ tribīnēs, Aija nebija. Pēc vairāku minūšu meklējumiem tribīnēs, viņš gāja atpakaļ uz ģērbtuvi..

Tikmēr stadiona pagrabā Aija pamodās kaila un piesieta pie sarūsējuša krēsla. Viņa mēģināja pasaukt palīgā, bet Māris bija pārāk tālu un nedzirdēja. Telpā, kur atradās Aija bija pilns ar zirnekļiem un mušām, pēkšņi atvērās durvis un tikpat ātri aizvērās. Kāds milzīgs zirneklis sekundes laikā pārvērtās par kailu vīrieti ar milzīgiem zobiem un tuvojās Aijai. Ar katru mirkli viņa loceklis kļuva milzīgāks un cietāks. Pienācis klāt Aijai, viņš pavēra meitenes kājas platāk un ar strauju kustību ietrieca gigantisko peni kājstarpē. Meiteni bija ļoti nobijusies, bet viņa sajuta neparasti patīkamas izjūtas. Dīvainais vīrietis turpināja viņu drāzt. Viņš turpināja arvien ātrāk un ātrāk, līdz sperma kā ūdens strūkla no ugunsdzēsēju šļūtenēm.

Māris bija izmeklējies Aiju pa visām malām. Viņš nokāpa pagrabā un kaut ko izdzirdēja aiz kādām durvīm. Tās bija aiznaglotas. Puisis tomēr izdomāja uzlauzt tās un no visa spēka atvēra atlauza durvis, kuras krītot pārrāva kādu cauruli, no kuras sāka izplūst gāze. Tajā telpā Aijas nebija, viņš turpināja meklēt. Gaiteņa galā bija vēl kādas durvis. Viņš tās atvēra un ieraudzīja krēslu, ap kuru viss bija kā noliets ar spermu. Arī tur Aija nebija. Gāzes smaka pieņēmās spēkā, pagrabs lēnām piepildījās ar dūmiem. Māris ātri izskrēja ārā tribīnēs un ieraudzīja Aiju. Viņa dīvaini paskatās uz Māri un jautā - 'Kur tu pazudi?'

'Es pa visurieni meklēju tevi vairākas stundas.', atbildēja Māris.

'Vairākas stundas? Es tikai apsēdos uz trepītēm, lai aizsietu kurpes, kad piecēlos tu te vairs nebiji. Tas notika pirms dažām minūtēm, nevis stundām'!

Māris neticēja, paskatījās pulkstenī un tiešām, bija pagājušas tikai dažas minūtes, 'Es vairs neko nesaprotu, es tevi izmeklējos pa visām stadiona telpām un pagrabu, es to nespētu izdarīt pāris minūšu laikā. Laikam nevajadzēja pusdienās ēst tās sēnes.', puisis noteica un abi ar meiteni devās uz futbola laukumu.

Tieši laukuma vidū, mēnessgaismā pāris apstājās, pagriezās viens pret otru un sāka kaislīgi skūpstīties. Māri lēnām noguldīja Aiju uz zāliena un viņi turpināja skūpstīties. Meitene attaisīja viņa bikses un lēnām sāka masēt locekli. Meitene pieliecās tuvāk loceklim un ar mēles galiņu kairināja tā pašu galiņu. Viņas lūpas lēnām apņēma visu galviņu un jau drīz viņa sūkāja locekli kā mazs bērns konfekti. Penis bija piebriedis un ļoti ciets, meitene uzsēdās uz tā, pirms tam ātri novelkot sev bikses...

Bija 4:57 naktī, kad glābšanas dienestam pienāca zvans. Pamestā futbola stadiona teritorijā notikuši trīs sprādzieni un šobrīd tur esot pamatīgs ugunsgrēks.

Sarkanbaltīte

Rīga, nakts, 2007. gada 12. februāris, 1:38 naktī, 2 stāvu māja, mājā iekšā dzīvoklis, dzīvokļa istabā guļ vīrietis ar sievieti. Pa durvju apakšu izlien 0,01mm plāna viela, kura pārvēršas par Sarkanbaltīti, viņa ieiet guļamistabā, aizspiež muti ar roku, lai vīrietis nedzirdētu kliedzienus un iekožas sievietes krūtīs un ar 5 kodieniem krūtis ir nokostas un pa izkosto caurumu tiek izvilkta sirds. Kamēr vīrietis vēl guļ, Sarkanbaltīte virtuvē uzcepa sirdi un pakāra sirdi pie lampas. To izdarot viņa pārvērtās nepazīstamā vielā un aiztecēja pa durvju apakšu ārā...

No rīta pamostas vīrietis un blakus sev ierauga sievas apgrauzto līķi, viņš iekliedzas, aizskrien uz virtuvi un ierauga pie lampas piekārtu sievas sirdi...
Kaut kur pilsētas otrā malā, uzlecot saulei Sarkanbaltīte pārvērtās maniakālā slepkavā-izvarotājā, un devās atpakaļ uz to māju, kur pa nakti nogalināja sievieti. Maniaks pieklauvēja pie durvīm. Tās atvēra vīrietis un tajā brīdī viņš tika nogalināts ar naža dūrienu starp acīm. Vīrieša ķermenis tikai aizvilkts uz istabu un izvarots.

Pēc pāris stundām uz dzīvokli atbrauc policija, atrod divus līķus un pakārtu sirdi.. liecinieku nav. tiek uzsākta izmeklēšana.

Pienāca vakars, saule norietēja un maniakālais slepkava-izvarotājs pārvērtās Sarkanbaltītē un ieraudzija māju, pārvērtās šķidrā vielā, pa durvju apakšu ietecēja iekšā, iegāja guļamistabā, bet tur bija tikai vīrietis. Tas viņai nederēja un viņa gāja uz nākamo māju. tur guļamistabā bija vīrietis un sieviete. Sieviete tika nogalināta, sirds - izcepta un pakārta pie lampas un pa dienu, kad saule uzleca, Sarkanbaltīte pārvērtās maniakā un izvaroja tikko noslepkavoto vīrieti!
Tā tas atkārtojās 15 dienas, līdz policija izsludināja ārkārtas stāvokli, visi cilvēki pilsētā tika brīdināti, lai neguļ kopā vīrietis ar sievieti, jo slepkava slepkavojot tieši pārus! Policijas šefs prasija palīdzību armijai un ANO.
Pēc 3 dienām visā pilsētā kārtību uzmanija armija, policija dežūrēja uz visiem stūriem, bet atkal notika slepkavības, neviens nespēja noķert nenotveramo Sarkanbaltīti, kura pa dienu pārvēršās maniakālajā izvarotājā. Lielākā daļa pilsētnieku pameta Rīgu, baidoties no slepkavas..

5. marts.
Ano vadītājs lūdz palīdzību CIP slepenajai Y-komandai. Viņi piekrīt palīdzēt!
Y-komandas vadītājs Švarciks zvana savam labākajam pusmirušajam skeletmentam, kurš piekrīt doties uz Rīgu un palīdzēt vietējai armijai notvert slepkavu un/vai iznīcināt viņu!

7. marts.
Skeletments ierodas Rīgā. Bet pat viņš neko nozieguma vietās neatrod, izņemot, zem ārdurvīm kaut kādu vielu.

8. marts.
Sarkanbaltīti neviens nevar notvert un viņa atkal slepkavo, ienāk vienā mājā, ieiet guļamistabā un nogalina guļošo sievieti, sirdi izcepjot un pakarot pie lampas.. tikai šoreiz bija lieciniece, jo vīrietim bija mīļākā, kas gulēja zem gultas. Katru rītu, kad sieva aizgāja uz darbu, viņa pamodās un izklaidējās ar vīru. tikai šonakt viņa pamodās no tā, ka sieva tika nogalināta. Viņa ātri pamodināja vīrieti, un abi zvanija policijai.
Pēc 3 minūtēm mājā ieradās policija, armija, slepenie dienesti un skeletments, noslepkavotās sievietes vīra mīļākā pastāsta kāda izskatijās slepkava, un skeletments sāka pa pilsētu meklēt šo sievieti, bet saule jau bja uzlekusi un viņa bija pārvērtusies par maniakālo izvarotāju.
Pa dienu maniaks atgriezās mājā lai nogalinātu vīrieti, bet tur bija pilns ar policiju, viņš nevarēja viņu nogalināt.. Bet lai izdzīvotu viņam vajag pa nakti sievietes sirdi nogaršot un pa dienu vīrieti izvarot. Bet vīrietim ir jābūt no gulējušas tajā pašā gultā, kurā gulēja nogalinātā sieviete.. šoreiz vīrieti nevarēja izvarot, un Sarkanbaltīte sadalijās... Viņa sadalijās uz pusēm un viena puse pārvērtās par Sarkanbaltīti, otra par maniakālo slepvaku, tagad viņi bija divi.

9. marts.
Tagad slepkavas ir divi, un šonakt Sarkanbaltīte slepkavo vienā mājā sievieti, bet slepkava-izvarotājs Rīgas otrā pusē nogalina un izvaro vīrieti. Pirmo reizi netika noslepkavoti cilvēki, kas gulējuši pa nakti kopā.

2. maijs.
kopš februāra vidus katru nakti tiek nogalināta sieviete, bet pa dienu nogalināts un izvarots vīrietis, neviens nevar atrast vainīgos, vienīgais ko policija ir uzzinājusi, ir Sarkanbaltītes izskats.

19. maijs.
Skeletments dežūrējot Vecrīgā ierauga sievieti, kas ir ļoti līdzīga slepkavai. Viņš notēmē ar savā labajā rādītājpirkstā ieoperēto ieroci un šauj.. Sarkanbaltīte tiek ievainota, viņa nokrīt un pārvēršās šķidrā vielā. skeletments pieskrien pie peļķes un iekāpj tajā, puse no šķidrās vielas aiztek prom, un ietek kanalizācijā.
Visi domā, ka slepkava ir nogalināta.

Kaut kur kanalizācijā šķidrā viela pārvēršās atpakaļ Sarkanbaltītē, bet puse no vielas ir palikusi virszemē, un Sarkanbaltītei trūkst pusgalva, kreisā roka un labās kājas kreisā puse, kā arī puse no vēdera.
Šādā izskatā viņa uz Akmens tilta gāja pāri tiltam uz māju, lai nogalinātu kārtējo sievieti, bet šādu kroplīga izskata sievieti bija pārāk viegli pamanīt, un garāmgājējs izsauca policiju. Ieradās skeletments un ar precīzu šāvienu tieši smadzenēs iznīcināja Sarkanbaltīti.

No rīta avīžu virsrakstos rakstīts, ka slepkava iznīcināta, un vairs nav jāuztraucās, viss beidzot ir nokārtojies... bet neviens pat nevarēja iedomāties, ka slepkava-izvarotājs vēl ir dzīvs.

Slepkava pa dienu atkal noslepkavoja un izvaroja vīrieti, un, lai atdzīvinātu Sarkanbaltīti, nogalināja sievieti un izrāva viņai sirdi, kuru izcepa un piekarināja pie lampas. to izdarijis, viņš noslepkavotās sievietes ķermenī iepilināja savas asinis, ar nazi sev izgrieza krūtīs caurumu, un pusi no savas sirds ievietoja mirušajā ķermenī.. sievietes līķis atdzīvojās un viņa pārvērtās par Sarkanbaltīti.

Noslepkavotās sievietes dzīvoklī ierodas skeletments, viņš ierauga asinis, sirdi pie lampas, bet līķis nav...

25. maijs.
kopš 20. maija atkal katru nakti un katru dienu notiek pa slepkavībai, atkal neviens neko nezin, neviens nevar atrast ne mazāko pierādijumu par to, kas varētu būt slepkavas.

27. maijs.
Skeletments ierosina ideju, kā iznīcināt slepkavas...

28. maijs.
Rīgā tiek paziņots, ka visiem iedzīvotājiem ir jāpamet pilsēta, līdzi ņemot visu, ko vien var paņemt, uzņēmumiem arī jāizvāc savi ofisi uz citu pilsētu, pilnīgi visa rīga ir jāatstāj tukša līdz 1. jūnijam.

ASV valdība sāk pamatīgu uzbrukumu Irākai, iznīcinot lielāko daļu teroristu un atņemot viņiem sprāgstvielas un ieročus.

1. jūnijs.
Agri no rīta vēl pēdējie iedzīvotāji pamet Rīgu,
ASV kareivji visas Rīgas teritorijā izvieto Irākā dabūtās sprāgstvielas..
Vakarā kareivji pamet Rīgu, visa pilsēta ir tukša.. ar tālvadības pultīm tiek aktivizēti spridzekļi un visa Rīga tiek iznīcināta...

3. augusts.
Pussadegusi, kroplīga, apdauzīta, izbadējusies sieviete ierodas Ventspilī... tā ir viņa, Sarkanbaltīte...

Māris un Maija

Mārīt, nevēlies atnākt līdz parkam? - atskanēja balss telefonā. Man vienai te mājās garlaicīgi, pasēdēsim, atpūtīsimies!

Nē, man daudz darba, negribas nekur iet! - Māris atbildēja.

Man tiešām garlaicīgi. Pastrādāsi vēlāk vakarā, mans brālis bieži saka, ka tieši vēlu vakarā atveras čakras un visi pārējie sūdi, tāpēc tieši tad Tev būtu īstais laiks pastrādāt, bet tagad atnāc uz parku, lūūdzu! - Atteica Maija un beidza sarunu.

Māris negribīgi piecēlās no krēsla, saģērbās un sāka iet uz netālu esošo parku, kurā jau gaida Maija. Pulkstenis rādīja tieši pus desmit vakarā. Pa ceļam uz parku puisis vēroja, kā kāda pavecāka kaimiņiene iet uz tuvējo bāru, lai no tā izdabūtu savu vīru. Kundze bija nedaudz iedzērusi un netālu no bāra sāka bļaut, - Igor, nāc mājās, Tu vecais pļēgur, pietiek Tev tur bučāties ar sīkām skuķēm un līst viņu biksītēs. Nāc fiksi mājās, citādi vakariņas atdošu Jankam no trešā dzīvokļa!!

Kundzīte atvēra bāra durvis un iegāja iekšā, tikmēr Māris turpināja savu ceļu un jau pēc pāris minūtēm bija parkā, kur viņu gaidīja Maija.

Beidzot Tu ierodies. Es tevi jau te kādu brīdi gaidu. - Meitene, ieraudzīdama Māri, sacīja.

Puisis apsēdās viņai blakus un abi aizsmēķēja cigaretes. Lēnām smēķējot, viņi sarunājās, līdz Māris ieminējās, ka derētu nopirkt kaut ko dzeramu. Abi piecēlās un devās uz tur pat netālu esošo veikaliņu. Nopirkuši pāris pudeles Martini, viņi izdomāja aiziet pasēdēt zālītē, upītes krastā. Pēc pāris minūtēm viņi jau bija klāt, Māris un Maija apsēdās pa dienu pļautajā zālē, pašā upes krastā. Tālumā bija redzama rietoša saule, kura iekrāsoja mākoņus debesīs. Bija patīkami silts vakars un Māris attaisīja vienu no pudelēm. Saule pamazām pazuda aiz horizonta, tāpat arī alkohols pazuda no pudeles. Drīz vien pirmā Martini pudele bija tukša, kaijas bija apklusušas un saule norietējusi. Maija lēnām pieliecās tuvāk puisim, lai viņu noskūpstītu. Viņas maigās lūpas lēnām saskārās ar puiša lūpām un viņi sāka skūpstīties. Likās, ka skūpsts ilga dažas minūtes, bet, kad Māris paskatījās pulkstenī, viņš saprata, ka pagājusi gandrīz stunda.

Māri, varbūt tomēr pastrādāsi rīt? Ejam pie manis, uztaisīšu vakariņas, paēdīsim, pagulēsim un rīt ar skaidru galvu varēsi strādāt! - teica mazliet iereibusī Maija.

Māris, nedaudz padomājot, piekrita un jau pēc mazāk kā pusstundas viņi bija Maijas dzīvoklī. Kamēr meitene virtuvē gatavoja vakariņas, Māris izmantoja viņas datoru, lai internetā palasītu sporta ziņas.

Kad vakariņas bija apēstas un otra Martini pudele izdzerta, abi aizgāja uz guļamistabu. Kad viens otru bija izģērbuši, viņi iekrita gultā kaislīgi skūpstoties. Puiša rokas slīdēja pa Maijas augumu, gar tvirtajām krūtīm tās slīdēja zemāk, līdz gurniem, pa kājām uz leju un atkal atpakaļ. Viņš skūpstīja visu viņas ķermeni, līdz meitene saķēra viņu aiz galvas un pievilka sev klāt, pie maigajām lūpām un kaislīgi noskūpstīja. Viņa sajuta kaut ko piebriedušu un cietu puisim starp kājām, paņēmusi locekli rokās, Maija to lēnām ievadīja sevī. Loceklis lēnām slīdēja pa viņas miklo vagīnu šurpu, turpu, vairākas minūtes, līdz Māris nolēma mainīt pozu. Uzbudinātā meitene apgūlās uz muguras, un aizvērusi acis izbaudīja kā lielais penis atkal ieslīd viņā. Drīz jau Māris paātrināja tempu un sāka ātrāk un ātrāk meiteni drāzt. Maija juta, ka drīz sasniegs baudas virsotni, vēl tikai pāris straujas kustības un abi sasniedza izcilu orgasmu.

Bija ļoti agrs rīts, kad Māri pamodina SMS. Viņš atrod pie gultas savas bikses un izvelk no tām telefonu. Īsziņa no Judītes - " Uzmini, kur es atrodos. Pie tavām mājām. Gāju uz veikalu pa īsāko ceļu, bet nomaldījos un esmu Te. Tu laikam neesi mājās? Ai, labi, man jāiet sagaidīt māsa no Uzbekistānas " !

Māris vairs nespēja aizmigt, tāpēc klusu, lai nepamodinātu Maiju, apģērbās, un devās gatavot brokastis. Tās vēl nebija gatavas, kad meitene jau bija pamodusies.

Labrīt! Drīz brokastis būs gatavas. - Teica Māris! - Paēdīsim un tad man būs jādodās uz darbu.

Labs rītiņš. - atteica pusaizmigusī Maija, un noskūpstīja Māri.

Kad brokastis bija paēstas, Māris devās uz darbu. Tā kā nebija kārtīgi izgulējies, tad pusdienu pārtraukumā, turpat ofisā uz dīvāna apgūlās un aizmiga. Pēc dažām minūtēm zvana telefons. Negribīgi Māris tomēr paskatās, kas zvana. Judītes māsa.

Stulbā Uzbekistāniete, neļauj gulēt!! - Dusmīgi pie sevis nosaka puisis un atbild uz telefona zvanu.

Mārīt, cālīt, nevēlies ar mums nākt uz kino? Mums ir viena lieka biļete pēdējā rindā! - skanēja balss telefonā.

Nē, nevēlos! - Māris atbildēja un turpināja gulēt.

Tikmēr Maija satikās ar Edgaru. Viņš cieši noskūpstīja viņu un atpogāja meitenes blūzīti, pēc brīža Maija bija gandrīz kaila, viņai mugurā bija tikai tumši zilā apakšveļa. Edgara pirkstiņi ieslīd pa biksīšu maliņu viņas kājstarpē, tie sāk maigi masēt klitoru. Viņš apsēžas dīvānā un meitene novelk viņa bikses. Maijas mēlīte slīd pa locekļa galviņu. Nepaiet ne mirklis, kad penis nevainīgi ieslīd viņas mutītē. Tikmēr puiša pirkstiņi lēnām rotaļājās ar klitoru un vēlāk tie jau cenšas ielaisties caurumiņā! Edgars piecēlās, lai noguldītu meiteni, viņš papleš viņas kājiņas un lēnām tuvojas kājstarpei ar savu uzbriedušo locekli.

Izdrāz mani, Edgar! - Maija lēni iečukstas.

Tas bija tikai sapnis! - Māris pēkšņi pamodās un atviegloti uzelpoja. Pusdienu pārtraukums bija beidzies un viņš turpināja strādāt!

Atnācis no darba mājās, Māris paēda pusdienas. Atskanēja telefona zvans..

Nevēlies rīt agri no rīta paēst brokastis pie manis? Esmu noilgojusies pēc Tevis, Taviem skūpstiem un glāstiem! - telefonā skanēja Maijas balss......

Es un mans mīļotais.

Bija sestdienas vakars, kad atskanēja durvju zvans, es piegāju pie durvīm, tur stāvēja viņš. Mans mīļotais. Es viņu ielaidu savā dzīvoklī. Jau pēc brīža, kā parasti, mēs sākām skūpstīties. Viņa lūpiņas ļoti kaislīgi skūpstīja mani, tas mani ļoti uzbudināja. Es sāku viņu lēnām izģērbt. Novilku viņa kreklu, bikses un zeķes. Manam skatam pavērās viņa trakais milzenis. Tā es saucu viņa locekli. Turpinot skūpstīt viņa maigo ādu, es glāstīju viņa locekli. Es turpināju darīt to, kas viņam patīk. Paņēmu viņa locekli mutē. Tas man atgādināja garšīgu konfekti, kuru es sūkāju, izbaudot. Nekad nebiju redzējis savu mīļoto tik uzbudinātu. Viņš strauji piecēlās un pagrieza manu dibenu pret sevi. Es sajutu viņa trako milzeni uz sevis. Viņš to centās ievietot manā anālajā atverītē. Brīdī, kad viņš manī iebāza savu locekli, es sajutu nelielas sāpes, bet man tas patika. Viņš mani drāza arvien spēcīgāk un ātrāk. Es jutu viņa milzeni sevī, ieejam līdz galam. Tās bija neaprakstāmas sajūtas, jutu katru viņa locekļa rieviņu. Un tad viņš beidza manī. Sajutu viņa spermu iešļācamies manī.

Mēs abi apgūlāmies un turpinājām skūpstīties. Viņa mēle ielaizās manā mutē un to iekaroja. Es sajutu viņa pieskārienus sev uz gurna, viņa plauksta slīdēja zemāk pa manu ķermeni. Tā satvēra manu peni un sāka to masēt, līdz tas sāka piebriest. Mans mīļotais sāka manu locekli sūkāt. Es gulēju gultā uz muguras un izbaudīju viņa sūkāšanas prasmi. Viņš to darīja tik kaislīgi, ka jau pavisam drīz izjutu spēcīgu orgasmu un no mana locekļa izšļācās sperma, kas atgādināja izkusušu saldējumu, kurš rotāja mana mīļuma seju...

Jelgava 2.

"Viņa rokas uzbudināti glāsta mani. Es ļauju viņam attaisīt un novilkt manu krūšturi. Ivars nogulda mani gultā un novelk manas biksītes. Es satveru viņa silto locekli, ar otru roku noglāstot viņa olas. Viņa maigās rokas slīd pa manu ķermeni, gurniem, krūtīm, līdz viņa karstā elpa ir jūtama uz mana kakla. Pēc brīža atskanēja durvju zvans, Ivars man pateica, ka tur ir viņa labs draugs, kurš atpūtīšoties kopā ar mums. Biju nedaudz satraukusies, bet kad Ivars atvēra durvis, pēc balss atpazinu Jāni. Mans uztraukums izgaisa, atvērās guļamistabas durvis un ieraudzīju abus puišus. Pavisam drīz Ivara mēlīte bija man starp kājām. Tā maigi slīdēja pa mani, līdz sajutu pāris viņa pirkstus, kuri mēģināja iekļūt pēc iespējas dziļāk manī. Es aizveru acis un izbaudu kā Ivars ieslidina manā mitrajā vagīnā savu piebriedušo locekli. Tikmēr Jānis jau bija izģērbies un tuvojas mums. Sajutu kaut ko maigu uz savām lūpām, atvēru acis un ieraudzīju Jāņa peni, kurš tiek ievietots man mutē. Jūtu kā viņa loceklis, kustoties, man mutē piebriest. Tas kustās pa manu muti arvien straujāk, līdz jūtu, ka Jānis drīz beigs. Tieši tā. Pavisam drīz es jūtu kā manu muti piepilda viņa sperma.. Jūtu, ka Ivars noguļas gultā, blakus man un uzvelk manu augumu uz sevis. Viņa rokas satausta manu dibenu un viņa cietais loceklis meklē ceļu tajā. Locekļa galviņa ielaužas manī. Es jūtu kā loceklis ieiet mani dziļāk un dziļāk. Viņš turpina mani drāzt līdz loceklis izšļāc spermu manī. Ivars izvelc peni no manis un saka:

- Tu biji lieliska, drīz te atnāks vēl daži mani draugi.

Un pēc dažām minūtēm istabā ienāca trīs Ivara draugi. Vienam bija tik milzīgs loceklis, ka brīdī, kad viņš to iegrūda mani, es no sāpēm iebļāvos..."

Ieva iekliedzās, un pamodās. Viņa gulēja savā gultā. Viena. Tas bija tikai sapnis. Bija 4:00 naktī un viņa nolēma gulēt tālāk. Tikmēr kādā dzīvoklī, Jelgavas centrā, kurā dzīvoja Ivars, atskanēja durvju zvans. Ivars piecēlās no galda, lai atvērtu durvis. Tur stāvēja Ilze, kura smaidīga stāvēja īsā kleitā. Ivars ielaida viņu iekšā un abi apsēdās dīvānā. Pavisam drīz Ivars pieliecās meitenei tuvāk, lai viņu noskūpstītu. Puiša rokas lēnām noslīdēja uz Ilzes krūtīm un sāka tās masēt. Ilze sajuta nelielu uzbudinājumu. Viņa piecēlās, lai novilktu savu kleitu. Nepagāja pat dažas sekundes, kad kleita noslīdēja uz grīdas. Viņa novilka savas biksītes un ķērās klāt Ivara apģērbam, vispirms atpogādama viņa kreklu. Meitenes rokas lēnām virzījās pa puiša ķermeni uz zemāk, līdz biksēm, viņa attaisīja bikses un novilka tās.

Ivars noguldīja meiteni uz dīvāna, viņš piecēlās lai uzvilktu prezervatīvu. Brīdi vēlāk viņš satvēris Ilzi aiz gurniem, ieslidināja savu locekli meitenē. Kamēr Ivars skūpstīja meitenes krūtis, viņa uzbudināti ielaida savus nadziņus puisim dibenā. Ilze joprojām tika drāzta, viņu kustības paātrinājās un kļuva spēcīgākas un stiprākas. Meitene no baudas iekliedzās, viņa elsoja ar vien ātrāk un ātrāk līdz meitenes ķermeni pārņēma neaprakstāma bauda..

Bija jau 7:00 no rīta un Ivars tuvojās stacijai, no kuras pēc pusstundas aties vilciens uz Rīgu. Stacijā uz soliņa sēdēja Ieva un smēķēja. Viņu acu skatieni satikās. Ieva piecēlās un tuvojās Ivaram, lai viņu noskūpstītu. Līdz vilciena atiešanai vēl bija nedaudz mazāk kā pusstunda un viņi nolēma ātri aiziet uz kādu klusāku vietiņu. Abi aizgāja uz dzelzceļa otru pusi, kur viņus neviens netraucēs. Meitene notupās zemē un attaisīja Ivara bikses. Izvilkdama locekli, viņa sāka to sūkāt. Sākumā pašu galviņu, tad jau vairāk līdz beidzot viņa ātri un ritmiski sūkāja jau visu locekli. Pēc dažām sūkāšanas pilnām minūtēm Ieva piecēlās un pacēla svārkus augstāk, lai novilktu biksītes. Kad tas tika izdarīts, meitene atspiedās ar muguru pret sienu un Ivara stingrais loceklis tika ietriekts viņas vagīnā. Puisi bija pārņēmusi neprātīga iekāre. Viņš aktīvi drāza Ievu, līdz abi sasniedza orgasmu, puisis knapi noturējās kājās. No meitenes slapjās kājstarpes tecēja Ivara sperma. Puisis paņēma salveti un noslaucīja to no viņas kājas. Kad tas tika izdarīts abi iesēdās vilcienā un visu ceļu, apskāvušies, izbaudīja braucienu uz galvaspilsētu.

Darbā visu dienu Ivars domāja par abām meitenēm. Viņam bija grūti izlemt, ar kuru palikt kopā. Ilze vai Ieva? Viņš nespēja izlemt!

Es un Tu 2!

Pavisam drīz atskanēs tavu durvju zvans un zini, ka pie durvīm būšu es. Atkal tu mani satiksi un mēs viens otram sniegsim baudu. Tevi ir pārņēmis neliels satraukums. Atceroties vakardienu tu jau sāc uzbudināties. Un tad atskan ilgi gaidītais durvju zvans. Es stāvēju pie durvīm un gaidīju, kad tu tās atvērsi. Kad atvērās durvis, manā priekšā stāvēja visskaistākā meitene. Tev mugurā bija sarkans krekliņš, caur kuru varēja saredzēt melnā krūštura aprises. Es pienācu tev tuvāk, lai noskūpstītu un sajutu tavu matu burvīgo smaržu. Mēs iegājām dziļāk dzīvoklī, kur skanēja lēna, patīkama mūzika. Tu man pajautāji:

- Gribi ēst? Vai mani?

Es biju izsalcis, bet tomēr atbildēju

- Protams, ka tevi. Neko vairāk man nevajag.

- Es arī vēlos tevi, es gribu ar tevi mīlēties. Te, tagad!

Es paņēmu tevi un aiznesu uz guļamistabu. Cauri aizkariem spīdēja blāva, rietošās saules gaisma, es tevi noguldīju mīkstajā gultā un sāku tevi skūpstīt. Mūsu lūpas saskārās, es tevi skūpstīju cik vien kaislīgi varēju, līdz atskanēja telefona zvans. Es piecēlos, lai to izslēgtu, aizgāju pie galda, lai noliktu izslēgto telefonu. Uz tā stāvēja mīksti rokudzelži. Iedomājos, ka varētu tevi tajos saslēgt. Paņēmu rokudzelžus un tuvojos tev. Tu biji piecēlusies gultā un, kad pienācu tev klāt, tu sāki pogāt man vaļā kreklu. Kad mans krekls ir nomests zemē, tu ar spēcīgu rokas kustību nogāzi mani gultā un saslēdzi manas rokas gultas galā. Tu uzgūlies man virsū un es sajutu kā tavas maigās rokas pieskaras manam ķermenim, manam kaklam, pleciem, vēderam un tās slīd zemāk līdz biksēm, tu tās attaisīji un novilki. Tu sāki masēt manu locekli, tas sāka piebriest. Mans penis kļuva lielāks un cietāks, kad tu to ievietoji savā mutē un sāki to sūkāt. Es tevi gribēju, es gribēju tevi nežēlīgi izdrāzt, bet manas rokas bija pieslēgtas pie gultas. Mans uzbudinātais, kailais ķermenis gulēja tavā gultiņā. Tu lēnām sāki vilkt nost savu apģērbu. Kad tu novilki krūšturi, skatam pavērās tavas krūtis un maigie krūšu galiņi. Pēc brīža pamanīju kā tu novelc savas mazās biksītes, beidzot arī tu biji pilnīgi kaila. Tu pienāci man tuvāk un ierāpies gultā, paņēmi manu milzīgo locekli un uzseēdies uz tā. Es sajutu kā tas pazūd, ieslīd tavā miklajā vagīnā. Tu kā profesionāla jātniece sāki kustēties. Mans loceklis kustējās starp tavām kaunuma lūpām līdz mēs abi sajutām orgasmu un visa sperma iešļācās tavā vagīnā. Tu nogūlies uz manis, tavas apaļās krūtis ir iespiestas starp mūsu augumiem un mūsu lūpas sakļaujas ciešā skūpstā.

Pēc vairāku minūšu kaislīgiem skūpstiem tu no manis nokāpi, saģērbies un aizgāji uz virtuvi, neatbrīvojot manas saslēgtās rokas. Es tās nevarēju pakustināt, tās bija pieslēgtas pie gultas un tad es izdzirdēju kā tu atver durvis un dzīvoklī ienāk tavas draudzenes. Es izdzirdu sarunu:

- Čau, Vinetiņ, tu teici, ka uzcienāsi mūs ar Mudīti un Līgu, ar savu draudziņu.'

- Jā, viņš jau ir guļamistabā, saslēgts rokudzelžos, viņš ir jūsu uz visu atlikušo dienu, izklaidējieties meitenes.

Jelgava.

Bija saulains, silts vasaras rīts. Kā katru darba dienas rītu, Ieva stacijā gaidīja vilcienu uz Rīgu. Viņa iekāpa vilcienā, apsēdās pēdējā vagonā pie loga un sāka lasīt līdzi paņemto grāmatu. Viņai pretī apsēdās Ivars, izvilka no somas savus matemātikas pierakstus un sāka mācīties. Kad Ivars bija izpildījis savu mājas darbu un pierakstus nolicis somā, viņa skatiens iestrēga Ievas dziļajā dekoltē izgriezumā. Meitene to pamanīja, taču nesamulsa. Viņa atpogāja vēl vienu podziņu, lai pretī sēdošajam puisim būtu interesantāk. Puisis paskatījās meitenes acīs un ievēroja tajās kaisles liesmas. Viņi ilgi skatījās viens otram acīs, taču sarunu neuzsāka. Vilciens bija atbraucis uz Rīgu un visi pasažieri izkāpa, arī Ieva ar Ivaru!

Nākamajā rītā Ieva apsēdās tajā pašā vietā un cerēja, ka tas pats puisis, kas vakar apsēdīsies viņai pretī. Bet tā nenotika. Rīgā, izkāpjot no vilciena viņa ievēroja to pašu puisi. Viņš bija sēdējis citā vagonā.

Vakarā pēc darba Ivars ieradās stacijā vēlāk nekā parasti un bija nokavējis savu vilcienu. Nākamais bija pēc 40 minūtēm. Klaiņodams pa staciju, viņš satika Ievu, kura tikko bija beigusi darbu un lēnām gāja uz vilcienu. Viņu acu skatieni satikās brīdī, kad gāja viens otram garām.

Meitene aizgāja uz perona gaidīt vilcienu, kamēr Ivars veikalā pirka dzeramo. Ieva vēlējās iepazīties ar puisi, tāpēc vēl nekāpa vilcienā, kurš tikko piebrauca, bet gaidīja Ivaru, lai redzētu, kurā vagonā viņš iekāpj. Ivars iekāpa pēdējā vagonā un apsēdās, uzreiz aiz viņa iekāpa Ieva un apsēdās vairāku metru attālumā no puiša un visu ceļu līdz Jelgavai viņa viņu vēroja. Jelgavā viņa izkāpa no vilciena, un Stacijas parkā apsēdās uz soliņa, lai uzpīpētu! Ieva aizsmēķēja cigareti un pēkšņi ieraudzīja kādu tumšu cilvēka tēlu, kas viņai tuvojās. Kad viņš bija pienācis tuvāk, viņa ieraudzīja Ivaru. Viņš paprasīja Ievai šķiltavas, lai aizsmēķētu cigareti. Meitene paņēma savu somiņu un meklēja tajā šķiltavas, tikmēr puisis vēroja Ievu. Kad viņa izvilka šķiltavas, puisis apsēdās viņai blakus lai noskūpstītu. Ievas kaislīgās un juteklīgās lūpas saskārās ar puiša lūpām. Viņi kaislīgi skūpstījās vairākas minūtes, līdz Ivars ar vienu rokas kustību atplēša vaļā Ievas jaciņu. Viņš sāka skūpstīt viņas kaklu, pavisam novilkdams meitenes jaku, kuru nolika uz soliņa. Viņi piecēlās no soliņa, turpinādami viens otru skūpstīt un nogūlās parka zālienā pie krūmiem. Pēc brīža Ievas svārki tika novilkti un mētājās zemē. Ivars skūpstīja Ievas krūtis, kamēr viņa, kaisles pārņemta attaisīja viņa bikses. Neilgi pēc tam, kad Ievas krūšturis tika aizmests netālu no soliņa, garām gāja LLU Ekonomikas fakultātes dekāne. Viņa ieraugot jauniešus izrādīja neapmierinātību un lika pārtraukt, bet viņi bija tik uzbudināti, ka nespēja pārtraukt.. Dekāne saniknota uzkliedza uz jauniešiem un izsauca policiju. Tad gan Ieva saprata, ka jābeidz un abi ar puisi ātri apģērbās un aizskrēja. Ivars ar Ievu sadevušies rokās skrēja pa Jelgavu, līdz pamanīja kādas mājas, Lielajā ielā, atvērtās durvis. Viņi ieskrēja mājas kāpņu telpā un noguruši apsēdās uz palodzes. Pēc neilga brīža meitene paņēma Ivaru aiz rokas un abi kāpa augšā un pēdējo mājas stāvu. Tur, tumsas aizsegā viņa novilka savu jaciņu, Ivara skatam pavērās meitenes krūtis. Viņa saprata, ka krūšturi atstājusi parkā. Tad viņa lēnām noslidināja svārkus zemē un jau pēc brīža viņa bija kaila. Viņu lūpas sakļaujas kaislīgā skūpstā, Ieva attaisa puiša bikses un novelk tās, pēc mirkļa tiek novilkts arī Ivara krekls un apakšbikses. Ieva satver Ivara piebriedušo locekli un pieliek pie savām lūpiņām, pavisam drīz puiša loceklis ieslīd viņas vagīnā. Uz kāpņutelpas grīdas viņa izbauda katru locekļa kustību sevī. Abu jauniešu ķermeņi bija cieši sakļauti, meitenes piebriedušie krūšu galiņi slīdēja gar Ivara krūtīm, viņa loceklis ar vien ātrāk un ātrāk slīd pa Ievas vagīnu šurpu turpu, sniedzot viņai fantastiskas sajūtas. Paiet dažas minūtes un meitene sajūt, ka drīz sasniegs orgasmu. Viņa izjūt neaprakstāmu baudu, tādu orgasmu viņa vēl nebija izjutusi, meitene izbauda kā Ivara sperma izšļācas viņas vagīnā.

Viņi turpina maigi skūpstīties, līdz izdzird pirmajā stāvā troksni. Abi ātri apģērbjas un aiziet uz Ievas dzīvokli. Agri no rīta abi pamostas blakus. Vēl ir daudz laika līdz vilcienam uz Rīgu. Ivars noskūpsta Ievu, viņas kaklu, krūtis.. Viņa mēle slīd zemāk, līdz nabai, vēl zemāk, līdz tā ieslīd viņas miklajā kājstarpē. Tikmēr viņa roka noglauda Ievas kailo kāju, tā aizslīd pa kāju uz augšu. Ivars sāk rotaļāties ar viņas klitoru un vēlāk viņa pirkstiņi ieslīd starp lūpiņām, tieši vagīnā. Viņš paplēš platāk Ievas kājas un ar strauju kustību iebāž meitenē locekli. Viņi ritmiski kustējās, meitene skaļi elsoja, līdz tika sasniegts kārtējais orgasms.

Kalendārs