Ziņas
Šī vieta uz nenoteiktu laiku tiek slēgta!
Nekas jauns te vairs nebūs.
pirmdiena, 2010. gada 30. augusts
svētdiena, 2010. gada 29. augusts
sestdiena, 2010. gada 28. augusts
Izlasi un NOBALSO!
Par kuru balsot? vispirms izlasi abus un tad nobalso par sev tīkamāko.
Mazajiem par Zvēriņiem
Šausmu stāstiņš Peņgrauzis
.
piektdiena, 2010. gada 27. augusts
Šausmustāstu konkurss Peņgrauzis
2010. gada maijā kādā mazpilsētā dzīvo sieviete vārdā Čistīne. Skaista, ar ne pārāk lielām krūtīm un blondiem matiem un jauna. Tikai 19 gadi viņai. Meitene vēl bija nevainīga.
Maijs tuvojās beigām un Čistīne bija iepazinusi kādu puisi vārdā Mārtiņš. Viņš katru dienu ar riteni brauca pie viņas labajā rokā turot alkohola pudeli. Kādā karstā maija naktī Mārtiņš palika pie Čistīnes pa nakti. Viss bija labi līdz brīdim, kad Mārtiņš iekliedzās. Viņi paskatījās lejā un tur bija viss ar asinīm. Mārtiņš piecēlās un paskatoties lejā ieraudzīja, ka viņa loceklis ar apgrauzts un lielākā daļa nokosta. Nepagaja ne pāris sekundes, kad Mārtiņš noģība. Čistīne sabījusies lēnām ieslidināja pirkstu vagīnā un sajuta tur kaut ko kustīgu. Tur iekšā dzīvoja mazs Vagīnās dzīvojošs Peņgrauzis. Viņš sajuta, ka pirksts ir viņas saimnieces un maigi pieglaudās pie tā. Nevainības zaudēšana bija pamodinājusi līdz šim 19 gadus guļošo nezvēru, viņš bija labi paēdis ar Mārtiņa desiņu.
Pēc pāris dienām Čistīne sajuta kustību vagīnā. Peņgrauzis bija izsalcis un sāka kunkstēt, lēkāt, tirināties. Ar katru dienu viņš vairāk sāka raustīties līdz kādā vakarā sāka kost meitenes vagīnā. Čistīne izdomāja, ka jāpabaro Peņgrauzis. Ielika gurķi sevī, bet peņgrauzis to izstūma ārā no vagīnas, viņam vajadzēja gaļu. Meitene saprata, ka viņam garšoja Mārtiņa penis, tāpēc jāiet sadabūt vēl kādu. Atrada internetā iepazīšanās sludinājumu, kurā puisis meklēja meiteni seksam. Piezvanīja, sarunāja tikšanos.
Pēc pāris stundām puisis jau bija Čistīnes gultā un neko sliktu nenojauzdams, ievietoja savu locekli meitenē. Puisis sajuta sāpes, izlēca no gultas. Puse no viņa peņa bija nokosta. Viņš dusmīgs un sāpju pārņemts solīja zvanīt policijai. Čistīne nevarēja to pieļaut, viņa paķēra šampanieša pudeli un no visa spēka iesita puisim pa galvu. Puisis tika sasiets un ievilkts pagrabā.
Pēc pāris dienām atkārtojās tas pats. Atkal Cistīnes vagīnā mošķītis sāka tirināties un kost. Viņa saprata, kas jādara. Vai nu jāpabaro atkal Peņgrauzis vai jātiek no tā vaļā. Iebāzusi vagīnā roku, viņa mēģināja izraut Peņgrauzi, bet viņš sāka spirināties pretī un kost. Vairākas stundas ar visādiem paņēmieniem mēģināja, bet nekā. Nezvēru ārā nevar izvilkt. Atliek viņu pabarot...
Pēc vairākiem mēnešiem viņas pagrabā bija jau vairāk nekā 30 līķi ar nokostiem peņiem. Nespēja vairs to izturēt. Kaut kas bija jāmaina. Viņa vairs nespēja nogalināt nevainīgus puišus un arī nespēja dabūt ārā no sevis Peņgrauzi. Pa šo laiku bija izmēģinājusi dažādos veidos atbrīvoties no viņa, bet viņš bija kā daļa no meitenes.
Čistīnei radās ideja. Jāpārceļas uz vienu kriminālo rajonu, kurā mitinās daudz izvarotāji. Vismaz necietīs nevainīgi puiši, bet noziedznieki.
Pēc 3 nedēļām vairākās vietējās avīzēs:
"Vairāki cilvēki vērsušies slimnīcā ar nokostiem dzimumorgāniem."
"Agrāk tiesāti izvarotāji paliek bez locekļa."
"Izvarotāji bez peņiem."
"Nezināma sieviete nokož izvarotājiem locekļus."
Policija sāka meklēt Čistīni. Viņa te vairs nevarēja palikt. Bija jābēg uz Krieviju.
Tā tas turpinājās vēl gadu, līdz viņa iemīlēja kādu puisi no Maskavas. Pēc pāris nedēļu ilgas pazīšanās puisis piedāvāja palikt pa nakti viesnīcā. Čistīne bija iemīlējusi puisi, tāpēc viņa nevēlējās, lai puisis paliek bez locekļa, bet atteikt viņam nespēja. Kad viņi jau bija viesnīcā, meitene izdomāja kas jādara, lai Peņgrauzis nedabū ēdienu un novilkusi puiša bikses ķērās pie mineta veikšanas...
Nākamajā rītā meitene iegāja kādā veikalā nopirkt maizi. Pēkšņi kāds puisis sāka kliegt: "Šī ir sieviete, kuras dēļ mans brālis palika bez locekļa. Ķeriet viņu."
Pēc nedēļas. Tiesa atzīst Čistīni par vainīgu 11 Maskavas vīriešu slepkavībā un 5 vīriešu sakropļošanā. Viņai piesprieda 30 gadus stingra režīma cietumā.
Ar katru dienu Peņgrauzis viņas vagīnā sāka tirināties un kost ar vien trakāk. Čistīnes sāpes kļuva ar vien lielākas. Cietumā nebija iespējas dabūt peni. Peņgrauzis palika nepabarots. Viņš sāka kost ar vien trakāk un spēcīgāk līdz kādu dienu cietuma apsardze atrada Cistīni mirušu savā kamerā. Peņgrauzis bija izgrauzis visas iekšās meitenei un izgrauzies brīvībā. Kaut kur kanalizācijā ielīdis, Peņgrauzis mira no bada, ar viņa līķīti barojās žurciņas un citi kanalizācijā atrodami radījumi. Neviens tā arī nekad neredzēja Peņgrauzīti, bet leģendas vēsta, ka viņš ir smukiņš
Maijs tuvojās beigām un Čistīne bija iepazinusi kādu puisi vārdā Mārtiņš. Viņš katru dienu ar riteni brauca pie viņas labajā rokā turot alkohola pudeli. Kādā karstā maija naktī Mārtiņš palika pie Čistīnes pa nakti. Viss bija labi līdz brīdim, kad Mārtiņš iekliedzās. Viņi paskatījās lejā un tur bija viss ar asinīm. Mārtiņš piecēlās un paskatoties lejā ieraudzīja, ka viņa loceklis ar apgrauzts un lielākā daļa nokosta. Nepagaja ne pāris sekundes, kad Mārtiņš noģība. Čistīne sabījusies lēnām ieslidināja pirkstu vagīnā un sajuta tur kaut ko kustīgu. Tur iekšā dzīvoja mazs Vagīnās dzīvojošs Peņgrauzis. Viņš sajuta, ka pirksts ir viņas saimnieces un maigi pieglaudās pie tā. Nevainības zaudēšana bija pamodinājusi līdz šim 19 gadus guļošo nezvēru, viņš bija labi paēdis ar Mārtiņa desiņu.
Pēc pāris dienām Čistīne sajuta kustību vagīnā. Peņgrauzis bija izsalcis un sāka kunkstēt, lēkāt, tirināties. Ar katru dienu viņš vairāk sāka raustīties līdz kādā vakarā sāka kost meitenes vagīnā. Čistīne izdomāja, ka jāpabaro Peņgrauzis. Ielika gurķi sevī, bet peņgrauzis to izstūma ārā no vagīnas, viņam vajadzēja gaļu. Meitene saprata, ka viņam garšoja Mārtiņa penis, tāpēc jāiet sadabūt vēl kādu. Atrada internetā iepazīšanās sludinājumu, kurā puisis meklēja meiteni seksam. Piezvanīja, sarunāja tikšanos.
Pēc pāris stundām puisis jau bija Čistīnes gultā un neko sliktu nenojauzdams, ievietoja savu locekli meitenē. Puisis sajuta sāpes, izlēca no gultas. Puse no viņa peņa bija nokosta. Viņš dusmīgs un sāpju pārņemts solīja zvanīt policijai. Čistīne nevarēja to pieļaut, viņa paķēra šampanieša pudeli un no visa spēka iesita puisim pa galvu. Puisis tika sasiets un ievilkts pagrabā.
Pēc pāris dienām atkārtojās tas pats. Atkal Cistīnes vagīnā mošķītis sāka tirināties un kost. Viņa saprata, kas jādara. Vai nu jāpabaro atkal Peņgrauzis vai jātiek no tā vaļā. Iebāzusi vagīnā roku, viņa mēģināja izraut Peņgrauzi, bet viņš sāka spirināties pretī un kost. Vairākas stundas ar visādiem paņēmieniem mēģināja, bet nekā. Nezvēru ārā nevar izvilkt. Atliek viņu pabarot...
Pēc vairākiem mēnešiem viņas pagrabā bija jau vairāk nekā 30 līķi ar nokostiem peņiem. Nespēja vairs to izturēt. Kaut kas bija jāmaina. Viņa vairs nespēja nogalināt nevainīgus puišus un arī nespēja dabūt ārā no sevis Peņgrauzi. Pa šo laiku bija izmēģinājusi dažādos veidos atbrīvoties no viņa, bet viņš bija kā daļa no meitenes.
Čistīnei radās ideja. Jāpārceļas uz vienu kriminālo rajonu, kurā mitinās daudz izvarotāji. Vismaz necietīs nevainīgi puiši, bet noziedznieki.
Pēc 3 nedēļām vairākās vietējās avīzēs:
"Vairāki cilvēki vērsušies slimnīcā ar nokostiem dzimumorgāniem."
"Agrāk tiesāti izvarotāji paliek bez locekļa."
"Izvarotāji bez peņiem."
"Nezināma sieviete nokož izvarotājiem locekļus."
Policija sāka meklēt Čistīni. Viņa te vairs nevarēja palikt. Bija jābēg uz Krieviju.
Tā tas turpinājās vēl gadu, līdz viņa iemīlēja kādu puisi no Maskavas. Pēc pāris nedēļu ilgas pazīšanās puisis piedāvāja palikt pa nakti viesnīcā. Čistīne bija iemīlējusi puisi, tāpēc viņa nevēlējās, lai puisis paliek bez locekļa, bet atteikt viņam nespēja. Kad viņi jau bija viesnīcā, meitene izdomāja kas jādara, lai Peņgrauzis nedabū ēdienu un novilkusi puiša bikses ķērās pie mineta veikšanas...
Nākamajā rītā meitene iegāja kādā veikalā nopirkt maizi. Pēkšņi kāds puisis sāka kliegt: "Šī ir sieviete, kuras dēļ mans brālis palika bez locekļa. Ķeriet viņu."
Pēc nedēļas. Tiesa atzīst Čistīni par vainīgu 11 Maskavas vīriešu slepkavībā un 5 vīriešu sakropļošanā. Viņai piesprieda 30 gadus stingra režīma cietumā.
Ar katru dienu Peņgrauzis viņas vagīnā sāka tirināties un kost ar vien trakāk. Čistīnes sāpes kļuva ar vien lielākas. Cietumā nebija iespējas dabūt peni. Peņgrauzis palika nepabarots. Viņš sāka kost ar vien trakāk un spēcīgāk līdz kādu dienu cietuma apsardze atrada Cistīni mirušu savā kamerā. Peņgrauzis bija izgrauzis visas iekšās meitenei un izgrauzies brīvībā. Kaut kur kanalizācijā ielīdis, Peņgrauzis mira no bada, ar viņa līķīti barojās žurciņas un citi kanalizācijā atrodami radījumi. Neviens tā arī nekad neredzēja Peņgrauzīti, bet leģendas vēsta, ka viņš ir smukiņš
Mazajiem par zvēriņiem.
Reiz kādā Latvijas mazpilsētā dzīvoja nūģis vārdā Normunds. Nūģis Normunds strādāja Latvenergo. Kādu dienu nūģis Normunds ievēroja, ka atkal jau staba galā stārķis ligzdu mēģina uzbūvēt. Normunds krieviski nolamājās, uzmeistaroja laso no kabeļa, apmeta to ap staba galu un svempās augšā, paralēli murminādams kaut ko par vieglas uzvedības sievietēm.
Garām virpuļoja uguns tornado no Brazīlijas, tam sametās putna žēl, Normunds jau rēca kā lauvu māte radību laikā, ar kreiso roku čamdīdams stārķa mazuļus, tornado nolēma rīkoties un sagrāba nūģi Normundu aiz rokas un nometa zemē.
Kad nūģis Normunds atjēdzās, viņš gulēja zemē, tornado bija pagaisis kā nebijis, bet, tā kā tas bija uguns tornado, tad tā pieskāriens bija pārvērtis nūģa Normunda kreiso roku ogles gabalā līdz pat elkonim.
Normunds atkal nolamājās ( bļe, stulbais stārķis, acis izduršu nahuj), aptina pārogļoto roku ar Latvenergo jaku un vilkās uz mājām.
Vakariņojot, nūģis Normunds no sava ogles gabala nodrupināja vairāk kā pusi, jo visu laiku kaut kur iebakstījās un kaut kam uzgrūdās. Nācās dzert tēju ar personīgo pelnu piemaisījumu.
Sapnī pie nūģa Normunda atnāca Brazīlijas ugunīgais tornado un teica- Tu esi bijis ļauns, nenovīdīgs un skops! Tagad Tev mūžam neatrast mieru! Un, ja Tu gribi, lai Tava roka ataug, Tev tagad būs jāēd sievietes miesa!! Der tikai kreisās rokas gaļa, un tikai no dzīvas sievietes!
Nūģis Normunds pamodās nosvīdis, paskatījās uz savu ogles gabalu, miegā bija nodrupusi gandrīz visa ogle.
Normunds saprata, ka ir JĀRĪKOJAS.
Viņš devās meklēt sievieti.
Meklējumos pagāja visa diena, Normunds tā arī neaizgāja uz darbu. Sāka klīst baumas, ka Normundu esot pats Nelabais parāvis līdzi uz elli, un viņš vairs neatgriezīšoties. Kolēģi priecīgi saskandināja šampanieša glāzes uz šo sērīgo notikumu.
Tikai, kad jau sāka krēslot, kāda sieviete autobusa pieturā beidzot atbildēja Normunda glūnīgajam skatienam. Tā bija vietējā kandžas tirgotāja Taņa. "Ko nu tā skaties, puis? Vai negribi padraiskoties?" viņa jautāja. Normunds saprata- vai nu tagad, vai nekad!
Piesējis Taņu pie izgulētā un urīnā izmirkušā matrača, Normunds sāka rīkoties. Taņa smaidīja vien, jo domāja, ka viņu sagaida kaislīgs sekss, taču tā vietā Normunds nūģiskā mierā iecirta zobus Taņas kreisajā plaukstā un sāka to grauzt. Pirkstu kauliņi patīkami nokrakšķēja starp Normunda zobiem, asins garša pamodināja Normundā vēl nebijušas sajūtas, viņš saprata, ka tieši par to visu savu mūžu ir sapņojis. Norijis pirmo kumosu, nelikdamies ne zinis par Taņas šausmu kliedzieniem un asinīm, kuras šļācās uz griestiem un sienām, un arī Normundam sejā, viņš turpināja plosīt Taņas roku. Viņš rimās tikai tad, kad bija nograuzis visu plaukstu.
Taņa bij no sāpju šoka atslēgusies. Normunds sajuta uzbudinājumu, skatoties uz bezpalīdzīgo Taņas ķermeni... ar savu vienīgo roku izvilka no biksēm locekli, sāka masturbēt, apšļāca Taņas seju ar savu velnišķo sēklu, apgrieza Taņai sprandu un devās mājās gulēt.
No rīta Normunda roka bija pagarinājusies, taču tikai par vienu centimentru!
Medības turpinājās, Normunds nu jau visai droši pats uzsāka sarunu ar vientuļām sievietēm, kuras cerēja uz gadījuma seksu, nograuza viņām rokas, piesmēja viņu bezsamaņā esošos kermeņus un pēc tam apgrieza viņām sprandu. Normunds vairs nespēja gūt baudu no parasta seksa, viņam vajadzēja sajust asins garšu!
Pilsētas iedzīvotāji bija šausmās, sievietes sāka baidīties vienatnē iet uz ielas, jo nu jau Normunds bija kļuvis tik drošs, ka vairs negaidīja uzaicinājumu doties līdzi, tā vietā viņš sievietes aizveda ar varu. Nu jau uz savu mitekli, kur saimniekoja tarakāni un citi insekti, jo ar vienu roku bija grūti uzkopt.
Pilsētā bija pazudušas jau 14 sievietes, un Normunda roka bija pagarinājusies par 14 centimetriem.
Un tad atgriezās Brazīlijas uguns tornado, nostājās apstulbušā Normunda priekšā un teica: "Idiots. Es taču tikai pajokoju. Tu noticēji, ka, ēdot sieviešu gaļu, Tev ataugs roka? Tu esi mācījies anatomiju kādreiz? Tagad man nāksies Tevi ņemt līdzi"
Kopš tās nakts ne par Normundu, ne par Tornado neviens neko vairs nav dzirdējis. Taņas kandžas tecinātavas vietā tagad ir uzcelta zobārstniecības klīnika. Runā, ka tur aizvien klīst Normunda spoks un meklē sava pirmā upura dvēseli...
Garām virpuļoja uguns tornado no Brazīlijas, tam sametās putna žēl, Normunds jau rēca kā lauvu māte radību laikā, ar kreiso roku čamdīdams stārķa mazuļus, tornado nolēma rīkoties un sagrāba nūģi Normundu aiz rokas un nometa zemē.
Kad nūģis Normunds atjēdzās, viņš gulēja zemē, tornado bija pagaisis kā nebijis, bet, tā kā tas bija uguns tornado, tad tā pieskāriens bija pārvērtis nūģa Normunda kreiso roku ogles gabalā līdz pat elkonim.
Normunds atkal nolamājās ( bļe, stulbais stārķis, acis izduršu nahuj), aptina pārogļoto roku ar Latvenergo jaku un vilkās uz mājām.
Vakariņojot, nūģis Normunds no sava ogles gabala nodrupināja vairāk kā pusi, jo visu laiku kaut kur iebakstījās un kaut kam uzgrūdās. Nācās dzert tēju ar personīgo pelnu piemaisījumu.
Sapnī pie nūģa Normunda atnāca Brazīlijas ugunīgais tornado un teica- Tu esi bijis ļauns, nenovīdīgs un skops! Tagad Tev mūžam neatrast mieru! Un, ja Tu gribi, lai Tava roka ataug, Tev tagad būs jāēd sievietes miesa!! Der tikai kreisās rokas gaļa, un tikai no dzīvas sievietes!
Nūģis Normunds pamodās nosvīdis, paskatījās uz savu ogles gabalu, miegā bija nodrupusi gandrīz visa ogle.
Normunds saprata, ka ir JĀRĪKOJAS.
Viņš devās meklēt sievieti.
Meklējumos pagāja visa diena, Normunds tā arī neaizgāja uz darbu. Sāka klīst baumas, ka Normundu esot pats Nelabais parāvis līdzi uz elli, un viņš vairs neatgriezīšoties. Kolēģi priecīgi saskandināja šampanieša glāzes uz šo sērīgo notikumu.
Tikai, kad jau sāka krēslot, kāda sieviete autobusa pieturā beidzot atbildēja Normunda glūnīgajam skatienam. Tā bija vietējā kandžas tirgotāja Taņa. "Ko nu tā skaties, puis? Vai negribi padraiskoties?" viņa jautāja. Normunds saprata- vai nu tagad, vai nekad!
Piesējis Taņu pie izgulētā un urīnā izmirkušā matrača, Normunds sāka rīkoties. Taņa smaidīja vien, jo domāja, ka viņu sagaida kaislīgs sekss, taču tā vietā Normunds nūģiskā mierā iecirta zobus Taņas kreisajā plaukstā un sāka to grauzt. Pirkstu kauliņi patīkami nokrakšķēja starp Normunda zobiem, asins garša pamodināja Normundā vēl nebijušas sajūtas, viņš saprata, ka tieši par to visu savu mūžu ir sapņojis. Norijis pirmo kumosu, nelikdamies ne zinis par Taņas šausmu kliedzieniem un asinīm, kuras šļācās uz griestiem un sienām, un arī Normundam sejā, viņš turpināja plosīt Taņas roku. Viņš rimās tikai tad, kad bija nograuzis visu plaukstu.
Taņa bij no sāpju šoka atslēgusies. Normunds sajuta uzbudinājumu, skatoties uz bezpalīdzīgo Taņas ķermeni... ar savu vienīgo roku izvilka no biksēm locekli, sāka masturbēt, apšļāca Taņas seju ar savu velnišķo sēklu, apgrieza Taņai sprandu un devās mājās gulēt.
No rīta Normunda roka bija pagarinājusies, taču tikai par vienu centimentru!
Medības turpinājās, Normunds nu jau visai droši pats uzsāka sarunu ar vientuļām sievietēm, kuras cerēja uz gadījuma seksu, nograuza viņām rokas, piesmēja viņu bezsamaņā esošos kermeņus un pēc tam apgrieza viņām sprandu. Normunds vairs nespēja gūt baudu no parasta seksa, viņam vajadzēja sajust asins garšu!
Pilsētas iedzīvotāji bija šausmās, sievietes sāka baidīties vienatnē iet uz ielas, jo nu jau Normunds bija kļuvis tik drošs, ka vairs negaidīja uzaicinājumu doties līdzi, tā vietā viņš sievietes aizveda ar varu. Nu jau uz savu mitekli, kur saimniekoja tarakāni un citi insekti, jo ar vienu roku bija grūti uzkopt.
Pilsētā bija pazudušas jau 14 sievietes, un Normunda roka bija pagarinājusies par 14 centimetriem.
Un tad atgriezās Brazīlijas uguns tornado, nostājās apstulbušā Normunda priekšā un teica: "Idiots. Es taču tikai pajokoju. Tu noticēji, ka, ēdot sieviešu gaļu, Tev ataugs roka? Tu esi mācījies anatomiju kādreiz? Tagad man nāksies Tevi ņemt līdzi"
Kopš tās nakts ne par Normundu, ne par Tornado neviens neko vairs nav dzirdējis. Taņas kandžas tecinātavas vietā tagad ir uzcelta zobārstniecības klīnika. Runā, ka tur aizvien klīst Normunda spoks un meklē sava pirmā upura dvēseli...
Abonēt:
Komentāri (Atom)