Kad man vairs nebūs reibumiņš.

Kad šņabis līst un glāzē lāses mētā,
Es zinu to, ka dzersi tu,
Un tavu acu skatiens, alko pilnais,
Uz brīdi reibumiņā sauks.

Piedz.
Bet vai tu iedzersi, kad man vairs nebūs reibumiņš,
Bet vai tu piedzersies, kad man vairs nebūs reibumiņš,
Kad man vairs nebūs reibumiņš ?

Tu teici man, ka dzersi alu siltu,
Es dzerot atbildēju tev,
Un līdz pat rīta gaismai logā austot,
Mēs guvām reibumu sev.