Murgs 2012.

2012. gads. Planētas "Marmazona 4.0" iedzīvotāji sūta kosmosa kuģi uz zemi, lai izpētītu cilvēkus. Citplanētiešu izlūks nosēdās Grobiņā, kur viņš nolaupīja pirmo uz ceļa sastapto jaunieti. Marmazonietis Šļikpļaņķis 0,67 iesūca sevī viena nolaupītā puiša asinis un pēc brīža viņš jau izskatījās pēc cilvēka. Puiša izsūknēto ķermeni viņš ievilka savā kuģī, kuru otrs Marmazonietis aizstūrēja uz mēnesi. Tur viņš gaidīs ziņu no sava kolēģa.
Tikmēr Šļikpļaņķis 0,67 nu jau cilvēka izskatās devās Liepājas virzienā, kur sāks izpētīt cilvēkus.
Ieradies Liepājā, viņš tuvojās Liepājas ledus hallei, kad kāda meitene vārdā Linda viņu uzrunāja:
- Uldi, mīļumiņ, kur tu biji? Mēs sarunājām tikties jau pirms pusstundas.
- Es biju uz ceļa, nācu te.
- Mans cukurgailīt, ejam pie manis.
- Tavs cukurgailīts iet pie tevis.
- Uldi? Tev viss labi? Tu šodien dīvaini uzvedies.
- Uldim viss ir labi. Ejam pie tevis.

Paēduši vakariņas un iedzeruši šampanieti ar alu, abi sāka skūpstīties. Šļikpļaņķim 0,67 skūpsta laikā organismā sāka veidoties neizskaidrojama reakcija. Ar katru skūpsta sekundi, citplanētieša mēle kļuva ar vien garāka un garāka. Pēc nepilnas minūtes viņa mēle bija jau meitenei līdz kaklam un turpināja augt garāka. Vēl pēc minūtes viņa mēles galiņš jau bija kuņģī. Viņš sagaršoja tur kaut ko patīkamu un izlaizīja visu kuņģa saturu...
Izēdis visu, kas bija meitenes kuņģī, viņš mēli izvilka ārā no viņas. Linda bija noģībusi. Citplanētietim no izdzertā kuņģa satura sāka augt krūtis un kāds neliels veidojums viņam starp kājām, kas atgādināja roku ar lielu plaukstu, bet bez pirkstiem. Tā izaugusī roka palika ar vien lielāka un cietāka. Viņš sāka ar abām rokām masēt savu trešo roku līdz no tās izšāvās zaļš, gļotains šķidrums, kas apaugļoja paģībušo meiteni. Jau pēc pāris minūtēm meitene pamodās, paskatījās uz savu kailo ķermeni un redzēja, ka viņas vēders kļūst lielāks. Viņa nesaprata, kas notiek. tikmēr citplanētietis izjutis neprātīgu orgasmu, pamanīja, ka trešā roka saraujas, uzvilka bikses un aizgāja. Linda sāka elpot arvien straujāk un straujāk un jau drīz viņai sākās dzemdības.

Nākamajā rītā, kaimiņiene atver savas durvis, lai ietu uz darbu un ierauga, ka mājai viss koridors ir pilns ar zaļām gļotām. Pēkšņi viņa pamana, ka kāds mazs, gļotains radījums izskrien no Lindas dzīvokļa durvim un izskrien ārā. Neprātīgi nobijusies, viņa iziet ārā un redz, ka visapkārt skraida miljoniem mazu, zaļu, gļotainu un pretīgu radījumu, kuri divu stundu laikā kļūst pieauguši. Tie zaļie radījumi ir ļoti seksuālie, tiklīdz viņi pieaug, tie metās virsū sievietēm, iebāž mēli mutē, izēd kuņģa saturu, kas viņiem nepieciešams, lai izaugtu trešā roka, ar kuru viņi apaugļo sievietes. Kad kuņģa saturs ir izdzerts, tie ar savu jauno roku izvaro sievietes, nogļotojot viņas no galvas līdz kājām ar savu apaugļojamo gļotu. Un ik pēc pāris minūtēm mazo, zaļo citplanētiešu skaits tūkstoškāršojās. Viņi neatšķīra cilvēku dzimumus un bija ļoti izbrīnīti, ka pēc vīriešu apaugļošanas, viņiem nekas nedzima.
Vēlu vakarā visa planēta bija pilna ar mazajiem, zaļajiem, gļotainajiem radījumiem un vairs nebija neviena dzīva sieviete, kuru apaugļot. Viņi sāka izmirt, jo vairs nespēja vairoties.

Pēc pāris dienām, kad visi citplanētieši bija miruši, uz zemes bija palikuši tikai vīrieši. Nekur pasaulē vairs nebija neviena dzīva sieviete. Cilvēce bija uz iznīkšanas robežas. Cilvēki nespēja vairoties, jo nebija, kas iznēsā bērnus. Un tad parādījās ARNOLDS Švarcnēgers un teica:
- Es dzemdēšu, esmu gatavs to darīt.

Pēc deviņiem mēnešiem viņam piedzima trīs meitiņas. Kuras pēc 18 gadiem dzemdēja vēl 5 meitas un 3 dēlus. Cilvēce bija glābta.